Māris Skromanis. Publicitātes attēls.
Pēdējās nedēļās Latvijas publiskajā telpā un sociālajos tīklos daudz tiek diskutēts par Ārlietu ministrijas (ĀM) piešķirtajiem grantiem dažādām nevalstiskajām organizācijām. Tiek vētīti saraksti, uzdoti jautājumi par caurskatāmību un finansējuma lietderību. Šādās reizēs sabiedrības vēlme pārliecināties, ka līdzekļi tiek izlietoti mērķtiecīgi, ir pilnīgi saprotama.
Jā, arī mūsu centrs ir viens no Ārlietu ministrijas partneriem. Projekta "Mission Cyberknife Sigulda" ietvaros esam saņēmuši valsts atbalstu un veiksmīgi to izlietojuši. Un tieši tāpēc, redzot šo publisko "karsto kartupeli" un vispārējo skepsi, es vēlos parādīt medaļas otru pusi — to, kādus reālus un izmērāmus rezultātus var sasniegt, kad valsts pārvaldes un profesionāļu sadarbība izdodas.
Mūsu mērķis šajā projektā bija ļoti praktisks un skaidrs — dalīties ar augstākā līmeņa medicīniskajām zināšanām un palīdzēt glābt dzīvības. Pateicoties ĀM grantam, mēs varējām uzņemt un apmācīt Ukrainas ārstus onkologus par modernākajām diagnostikas un dzīves kvalitāti neietekmējošām, mazinvazīvas terapijas metodēm gan pie mums Siguldā, gan RAKUS Uroloģijas klīnikā.
Palīdzība nav tikai droni, bet arī zināšanas un morālais atbalsts
Ukrainas veselības aprūpes sistēma šobrīd strādā neaptveramas pārslodzes un kara apstākļos. Līdzās ievainoto ārstēšanai ukraiņu ārstiem ik dienas ir jāturpina cīņa arī ar onkoloģiskajām saslimšanām, kas kara dēļ nekur nav pazudušas. Viņiem ir vajadzīga ne tikai humānā palīdzība, medikamenti vai droni frontē, bet arī specifiskas zināšanas un tehnoloģiskā sagatavotība.
Kopš pilna mēroga kara sākuma kopā ar kolēģiem esmu devies uz Ukrainu piecas reizes. Profesionālo konferenču un apmācību semināru starplaikos sarunās ar ukraiņu kolēģiem vienmēr izskan viena ļoti būtiska atziņa — viņi ārkārtīgi novērtē ne tikai mūsu profesionālo un tehnisko palīdzību, bet tieši morālo atbalstu. Apziņa, ka viņi nav pamesti, ka par viņiem domā un nav aizmirsuši, dod spēku turpināt strādāt pat vissmagākajos apstākļos.
"Mission Cyberknife Sigulda" sniedz Ukrainas onkologiem to, ko viņiem šobrīd ir grūti iegūt savās mājās — praktisku pieredzi darbā ar augstākās precizitātes tehnoloģijām. Šīs zināšanas viņi ved atpakaļ uz Ukrainu, kur tās tiek tūlītēji pielietotas praksē. Ukrainas pacientiem tas nozīmē precīzāku ārstēšanu un saglābtas dzīvības.
Tātad vienā informatīvās telpas daļā sabiedrība pamatoti uzdod jautājumus par grantu sistēmu, bet citā — par šo pašu naudu tiek sniegts kritiski svarīgs, augstas pievienotās vērtības medicīnisks atbalsts Ukrainai.
Abpusējs ieguvums: ieguldījums Ukrainā un atdeve Latvijas ekonomikai
NVO grants pats par sevi ir ļoti vērtīgs un vajadzīgs valsts instruments. Iespējams, problēma slēpjas tajā, ka mēs kā sabiedrība un valsts pārvalde esam pieraduši vairāk komunicēt par projektu realizācijas procesu, nevis par to radīto reālo ietekmi un atdevi (angliski – impact).
Ir būtiski saprast, ka pārdomātas atbalsta programmas nav tikai vienvirziena ziedojums — tās spēj dot tiešu atdevi arī Latvijas valsts budžetam un ekonomikai. Mūsu sadarbība ar Ukrainas mediķiem tam ir spilgts piemērs. Jo labāk Ukrainas ārsti izprot konkrētās augstas precizitātes metodes (piemēram, stereotaktiskās radioķirurģijas) sniegtos ieguvumus, jo mērķtiecīgāk un drošāk viņi var nosūtīt savus pacientus uz šādu specifisku ārstēšanu pie mums Latvijā.
Jau paša granta īstenošanas laikā mēs savā klīnikā esam veiksmīgi ārstējuši vairāk nekā 60 pacientus no Ukrainas. Tas nozīmē medicīnas eksportu, kur valsts sākotnēji ieguldītais granta finansējums pakāpeniski atgriežas Latvijas ekonomikā nomaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kā arī klīnikas darbinieku sociālo nodokļu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) veidā. Pateicoties tieši Ukrainas pacientu pienesumam, valsts budžetā esam jau atmaksājuši summu, kas divkārt pārsniedz mums piešķirto grantu.
Atbildība par rezultātu un kopīgs darbs
Esmu pārliecināts, ka Ārlietu ministrijas mērķis vienmēr ir bijis atbalstīt jēgpilnas iniciatīvas, kas stiprina gan mūsu sabiedrotos, gan Latvijas starptautisko tēlu. Šī brīža situācija un publiskā rezonanse nedrīkstētu novest pie tā, ka populisma dēļ tiek apstādinātas vai mazinātas atbalsta programmas. Tas būtu liels zaudējums gan mūsu pilsoniskajai sabiedrībai, gan tiem, kuriem mūsu palīdzība šobrīd ir vitāli nepieciešama.
Neskatoties uz to, ka esošais grants noslēdzas novembrī, tieši šobrīd kopā ar kolēģiem no Ārlietu ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) strādājam pie projekta turpinājuma. Iesaistot projektā arī citu valstu sadarbības partnerus un attīstot starptautikso sadarbību, mēs varēsim palīdzēt izārstēt trīs reizes vairāk pacientu nekā iepriekšējo divu gadu laikā kopā. Projekta izdošanās gadījumā tas piesaistītu Latvijas ekonomikai vairāk kā miljonu eiro. Jo tikai šādu grantu jeb pilotprojektu ietvaros, mēs varam saprast problēmas apjomus, rast risinājumus, kas reāli glābj dzīvības.
Valsts atbalsts, ja tas tiek gudri virzīts un administrēts, nav tikai izdevumu pozīcija budžetā. Tas ir spēcīgs rīks, ar kuru var palīdzēt, izglītot, glābt cilvēku dzīvības un vienlaikus veicināt Latvijas medicīnas un ekonomikas izaugsmi. Jautājums ir tikai par to, kā mēs šos labos piemērus spējam ieraudzīt, novērtēt un skaidri parādīt sabiedrībai.
Autors ir stereotaktiskās radioķirurģijas centra Sigulda vadītājs.
