Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Veselības ministrijas aprēķini liecina, ka nākamās desmitgades laikā tagadējais darbspējas vecuma ārstu skaits Latvijā samazināsies par 39%. Latvijai nav problēmu sagatavot ārstus; problēma ir panākt, lai jaunieši izvēlētos valstij vajadzīgo specialitāti un praktizētu tur, kur to visvairāk vajag. Jaunie ārsti gandrīz 10 gadus ir cīnījušies par to, ka Latvijā jāatceļ prasība valsts rezidentūras studentiem obligāti atstrādāt trīs gadus valsts un pašvaldību iestādēs. Tas liek uz problēmu paskatīties plašāk: kā jaunos ārstus nevis piespiest, bet ieinteresēt strādāt tur, kur tas ir nepieciešams?
Iespēja paskatīties uz problēmu plašāk
Veselības nozarei ir paveicies ar jaunajiem ārstiem – būdami ārkārtīgi atvērti inovācijām, kas ir tik ļoti vajadzīgs sistēmai kopumā, viņi ir mūsu spēks un dzinulis. Veselības nozare nav vienkārša, un tajā strādājošie nereti paveic neiespējamo. Piemēram, Covid-19 laiks bija viena vienīga inovācija – īsā laikā nācās radīt steidzamus risinājumus situācijā, kurā nevar atlikt termiņus, jo runa ir par cilvēku dzīvībām. Tāpēc zinu, ka manu kolēģu izturība un darba spējas ir apbrīnojamas. Bet radīšanai vajag vietu, telpu un laiku, nav iespējams darīt rutīnas darbu un vienlaikus nepārtraukti inovēt. Iespēju pabūt citā vidē un citos apstākļos, pilnībā nododoties jaunrades procesam, sniedz Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas inovāciju sprinti,* kuros šogad tika atbalstīta arī Veselības ministrijas dalība.
