Aptuveni 1000 jauni datorvīrusi minūtē – kā aizsargāt savus datus?

  • Andrejs Liepiņš
  • 27.01.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Saskaņā ar CERT.LV publicēto informāciju 2022. gadā kopējais apdraudēto IP adrešu skaits bija 597 722, no tā 97,43% bija ikdienas apdraudējumi, kas ietekmē atsevišķus IT pakalpojumu saņēmējus, 1,28% - būtiski apdraudējumi, kuriem ir vidēja ietekme uz komerciālo sektoru, valsts un pašvaldību iestādēm, 0,97% - mēreni apdraudējumi, kuriem ir neliela ietekme uz komerciālo sektoru, valsts un pašvaldību iestādēm, bet 0,32% - nozīmīgi apdraudējumi, kuriem ir plaša ietekme uz komerciālo sektoru, valsts un pašvaldību iestādēm. Jauni datorvīrusi parādās regulāri, tāpēc ir svarīgi saprast, kā aizsargāt savus datus, lai tie nenonāktu krāpnieku rīcībā. Tikai ar antivīrusa uzstādīšanu vien nepietiek, turklāt arī princips – jo vairāk antivīrusu programmas, jo labāk, nav pareizs.

Par vīrusa esamību var arī nenojaust

Daudziem lietotājiem šķiet - ja viņi neapmeklē nepazīstamas tīmekļa lapas, tad var justies droši un pasargāti, tomēr tā īsti nav. Vieni no jaunākajiem datorvīrusiem veidoti tā, ka tos iespējams noformēt kā Microsoft Word failu, un, atverot to, lietotājs būtībā iedod hakeriem pieeju (t.sk. pilnu pieeju) saviem datiem, to pat nenojaušot. Tikai filmās uzreiz redzams, ka hakeriem izdevies piekļūt pie jūsu datiem. Realitātē lietotājs to var ilgstoši nepamanīt, līdz radies nopietns kaitējums, t.sk. finansiāls.

Mīts par antivīrusiem

Maldīgi uzskatīt, ka, vienreiz instalējot antivīrusa programmu, būsiet pasargāts. Šīs programmas ir būtiski visu laiku atjaunot, jo arī vīrusi visu laiku mainās un attīstās, turklāt rodas arī jauni, līdz šim neredzēti, piemēram, kriptovīrusi. Kāpēc ir svarīgi atjaunot antivīrusu programmas? Jo antivīruss galvenokārt spēj atpazīt un novērst tikai tos uzbrukumus, kādi jau ir viņa datu bāzē. Ja parādās jauni, antivīruss tos var neatpazīt. Atjaunojot programmu, tā “iepazīstas” arī ar jaunajiem vīrusiem. Vēl ir lietotāji, kuri uzskata – jo vairāk antivīrusu programmu, jo labāk. Patiesībā šīs programmas var noturēt viena otru par vīrusu, tāpēc vislabāk tomēr izvēlēties un lietot vienu.

Vīrusu bibliotēkas un to lietošana

Kopumā gan dažādas antivīrusu programmas, gan mūsu izpratne par to lietošanu un nepieciešamību ir krietni labāka nekā pirms 20 gadiem, tomēr jāpiezīmē, ka arī hakeri nestāv uz vietas. Eksperti lēš, ka visā pasaulē ik minūti tiek radīti aptuveni 1000 jauni vīrusi. Protams, ne visi no tiem ir populāri, tomēr svarīgi saprast - lai veiktu kiberuzbrukumu, nav jābūt profesionālam hakerim. Diemžēl atrast un izmantot datorvīrusus ir salīdzinoši vienkārši. Internetā ir brīvi pieejamas platformas, ar kuru palīdzību noteikt gandrīz ikvienas vietnes ievainojamību, pēc tam piemeklēt atbilstošāko vīrusu un aktivizēt to. T.s. vīrusu bibliotēku lietošana diemžēl kļuvusi tikpat vienkārša kā ikvienas normālas programmas izmantošana.

Datu drošība un rezerves kopijas

Nav noslēpums, ka daudzi lietotāji izvairās no atjauninājumiem, jo lieto nelicencētas programmas un baidās, ka atjaunošanas gadījumā tiks bloķēta sistēmas lietošana. Šādos gadījumos katram lietotājam jāspēj atbildēt uz jautājumu, kas ir vērtīgāks – dati vai programmatūras nopirkšana? Par datu drošību nereti domā tikai tie lietotāji, kuri jau kādreiz ir cietuši no uzbrukumiem un zaudējuši datus, vai tie, kuri glabā vērtīgus un nepieciešamus datus. Līdzīgi ir arī ar rezerves kopiju veidošanu – par to arī visbiežāk atceras tikai tie, kuri dažādu apstākļu dēļ ir “pazaudējuši” svarīgus datus. Tomēr vismaz divas rezerves kopijas būtu jāveido vienmēr, protams, neglabājot tās vienā ierīcē.

 

Autors ir Ekonomikas un kultūras augstskolas docētājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā