Oskars Hartmanis. Publicitātes foto
Arvien vairāk uzmanība tiek pievērsta finanšu pratības veicināšanai Latvijas sabiedrībā, un mūsdienās tā nav tikai prasme pārvaldīt ikdienas budžetu un disciplinēti veidot uzkrājumus. Tā ir arī dziļa izpratne par riskiem, spēja novērtēt to ietekmi un pieņemt pamatotus lēmumus, lai aizsargātos pret neparedzamiem notikumiem, kas var izraisīt nopietnu finansiālu krīzi – kā privātpersonai un ģimenei, tā biznesam. Rietumeiropā apdrošināšanas pratība jau gadiem ir būtiska daļa no valsts un tautas labklājības pamata, kur izpratne par risku pārvaldību tiek pārmantota un praktiski izmantota paaudžu paaudzēs. Šajā virzienā daudz aktīvāk jādodas arī mums.
Apdrošināšanas ikdiena ļauj ieskatīties dzīves sarūpētajos “pārsteigumos” jeb situācijās, kas spēj “izsist pamatu zem kājām”. Risku pārvaldība spilgti parāda, cik daudziem notikumiem var būt liela ietekme uz mūsu ikdienas līdzsvaru, mentālo veselību un, protams, ikdienas ienākumiem un uzkrājumiem. Vārda tiešā nozīmē, būtiski patukšojot mūsu kabatas.
Kāpēc esam gatavi atdot tik daudz par zaudējumiem?
Visbiežāk mājsaimniecību un uzņēmumu finansiālā stabilitāte piedzīvo triecienu nevis tāpēc, ka tiek neprasmīgi pārvaldītas finanses, bet gan tāpēc, ka vienā brīdī ir situācija, kuras rezultāts ir neplānoti un ļoti augsti izdevumi, tajā pašā laikā nav mehānisma, kas tās ietekmi amortizētu.
Starptautiskā un arī Baltijas valstu apdrošināšanas nozares prakse atklāj, ka izpratne par finansiālo drošību un aizsardzību pret riskiem neveidojas vienā dienā. Tāpat kā visi paradumi, arī finanšu paradumi, tostarp risku novērtēšana un spēja izvēlēties atbilstošu aizsardzību, veidojas pakāpeniski. Jo agrāk cilvēks saprot, kāpēc savlaicīgas rūpes par savu finansiālo drošību nelaimes brīdī ir norma, jo mazāka iespēja, ka risku pārvaldība kļūs par novēlotu glābšanas plānu, kur izlietu ūdeni vairs nesasmelt. Šādos gadījumos tālākie notikumi ir dārgi un sāpīgi.
Piemēram, šogad sabiedrību satricināja divi traģiski ugunsgrēki daudzdzīvokļu namos Rīgā un Ķekavas novadā, kur liela daļa īpašumu un kustamās mantas nebija apdrošināta. Katru dienu publiskajā telpā un sociālajos medijos redzam ceļu satiksmes negadījumus, lūgumus palīdzēt pēc ugunsgrēkā zaudēta mājokļa vai nozagtiem darba instrumentiem un citu nelaimju atspoguļojumu. Latvijas situāciju un izaugsmes potenciālu parāda arī 2025. gada “Eirobarometra” dati – piemēram, īpašuma apdrošināšana Latvijā ir 31 % privātpersonu mājokļu, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju – 62 %, bet KASKO mūsu valstī ir vien 28 % auto īpašnieku (ES – 57 %). Līdz ar to jāvaicā, kāpēc mēs aizvien esam gatavi riskēt ar milzu zaudējumiem, kurus var būtiski mazināt un kompensēt?
Skaidrība veicina rīcību, un pie tās ir nemitīgi jāstrādā
Apdrošināšanas pratības veidošanos nosaka vairāki faktori, sākot ar nozares aktivitāti, skaidrojot apdrošināšanas ietekmi, kā arī cilvēku ieinteresētību un atvērtību veicināt savu finansiālo stabilitāti, un visbeidzot – ar valsts sektora līdzdalību.
Apdrošināšanas pakalpojuma un atlīdzības saņemšanas skaidrojuma kvalitāte nosaka, vai cilvēks spēj saprast apdrošināšanas seguma būtību un pieņemt informētu lēmumu. 2025. gada “Eirobarometra” dati liecina, ka ES līmenī apdrošinātājiem uzticas 53 % patērētāju, un uz šīs bāzes iespējams mērķtiecīgi kāpināt cilvēku uzticēšanos. Tomēr jāatgādina kāds izšķirošs aspekts – ja seguma būtība nav viegli saprotama, cilvēks salīdzina to, ko var salīdzināt uzreiz – cenu. Taču apdrošināšanā zemākā cena gandrīz vienmēr nozīmē konkrētus kompromisus segumā – mazāku aizsardzības apjomu, lielāku pašrisku, šaurākus limitus un citus nosacījumus. Tāpēc mūsu kopējais uzdevums ir panākt, lai cilvēks spēj saprast ne tikai to, cik polise maksā, bet arī to, ko tā reāli nodrošina.
Šajā ziņā BTA jau šobrīd turpina strādāt, pārskatot noteikumus un vienkāršojot to skaidrojumu klientiem maksimāli vienkāršotā un saprotamā veidā digitālajos kanālos un klientu apkalpošanas centros, piemēram, īpašuma apdrošināšanā, vienlaikus samazinot pārpratumu risku un veicinot cilvēku pārliecību par to, kā apdrošināšana strādās praksē.
Protams, svarīga loma ir arī individuālajai ieinteresētībai, iepriekšējai pieredzei un atbildības sajūtai, jo tas nosaka, vai risks tiek uztverts kā reāls finanšu plānošanas elements vai tomēr kā teorētisks scenārijs, par kuru plašāk paredzēts domāt tikai tad, kad nelaime jau būs klāt. Klasisks piemērs ir īpašuma apdrošināšana, kas tiek iegādāta hipotekārā kredīta prasību dēļ, nevis patiesās rūpēs par izmaksu sloga mazināšanu, ja tas nodegs, applūdīs vai cietīs vētras vējos.
Izpratne par finanšu un apdrošināšanas pratību nerodas vakuumā
Dzīvē mēs mācāmies no savas vai citu pieredzes. Un runa nav tikai par negadījumiem ar ievērojamiem zaudējumiem, kas spilgti parāda risku ietekmi, bet arī preventīvu rīcību – proaktīvi apdrošinoties, lai nelaimē nepaliktu bez atbalsta.
Tai ir jābūt gan paaudžu paaudzēs no mazotnes mācītai un mantotai izpratnei par to, kā rūpēties par savu īpašumu, veselību vai auto, sargājot sevi no apjomīgām izmaksām, gan katra cilvēka atbildībai ar apzinātu iesaisti un ikgadēju apdrošināšanas pārskatīšanu, interesējoties, vai riski nav mainījušies un segums ir pietiekams un vai polise atbilst reālajai situācijai – ar šādu iniciatīvu katrai mājsaimniecībai un uzņēmējdarbībai ir visas iespējas būt par savas finansiālās stabilitātes noteicējiem.
Tiesa, arī tam, cik konsekventi drošības un finanšu pratības pamati tiek stiprināti izglītībā un cik disciplinēti publiskais sektors pats demonstrē risku pārvaldību, ir milzīga nozīme. Ja raugāmies uz visiem īpašumiem kopumā, Latvijā apdrošināti ir vien 50 %, tāpēc publiskajam sektoram ir būtiski demonstrēt risku pārvaldību ar savu rīcību, jo tas veido sabiedrības priekšstatu par drošību.
Šobrīd ir īstais brīdis ne tikai runāt par budžeta plānošanu vai uzkrājumu veidošanu, bet arī kritiski izvērtēt, cik gatavi esam neparedzētiem dzīves pavērsieniem. Apdrošināšanas pratība ir neatņemama šīs kopējās izpratnes daļa – jo vairāk mēs kā sabiedrība apzināsimies riskus un rīkosimies savlaicīgi, jo mazāk nāksies maksāt par sekām, kuras var mazināt.
Autors ir AAS BTA Baltic Insurance Company valdes priekšsēdētājs.
