Jēkabs Groskaufmanis
Politikas filozofs, Eiropas Savienības kandidātvalsts līdere un godalgots matemātiķis ienāk bārā… Šāds anekdotes sākums nav tālu no tā, cik unikāls ir kopš 1945. gada Austrijas ciematā notiekošā Alpbahas Eiropas foruma formāts. Vien šī anekdote sāktos pārgājienā Tiroles kalnos un šai trijotnei līdzi dotos un sarunās iesaistītos jaunieši no visas Eiropas.
Pagājušajā augustā Alpbahas Eiropas forums (angl. European Forum Alpbach) atzīmēja savu 80. gadadienu, nelielajā Tiroles ciematā divu nedēļu garumā pulcējot 4 700 dalībniekus no vairāk kā 120 valstīm. Foruma mērķis – veicināt dialogu kā starp paaudzēm, tā disciplīnām – tiek realizēts neformālā ciemata atmosfērā caur pieejamām un Eiropu veidojošām sarunām. Būtiski, ka forums pamatā pulcē tieši jauniešus no visas Eiropas, viņus savienojot ar lēmumu pieņēmējiem no politikas, biznesa, pilsoniskās sabiedrības, kultūras un zinātnes.
Uzlādēt Eiropu
Foruma saknes meklējamas 1945. gadā, kad Tiroles kalnu ciematā Alpbahā tika organizētas "starptautiskās universitātes nedēļas". To mērķis bija veicināt diskusiju starp dažādu disciplīnu pārstāvjiem par to, kā atjaunojama pēckara Eiropa, lai starpvalstu karu posts neatkārtotos. Gadu desmitu gaitā forums audzis un kļuvis aizvien nozīmīgāks arī aiz Austrijas robežām, angļu valodai kļūstot par foruma otru oficiālo valodu. Savā kodolā šī bezpartejiskā platforma nav mainījusies – veicināt idejas par stipru un demokrātisku Eiropu.
Foruma pašreizējās četras virstēmas – klimats, drošība, demokrātija un tiesiskums, kā arī finanses un ekonomika – daudzpusēji attēlo galvenās tēmas, kas dominē visos Eiropas līmeņos. 2025. gada forums norisinājās ar virstēmu "Recharge Europe" jeb Eiropas uzlādēšana, atzīstot, ka astoņdesmit gadus pēc Otrā pasaules kara Eiropa stāv fundamentālu izvēļu krustcelēs. Runātāju pulka dažādība arī atspoguļoja sarunu plašumu: Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Džozefs Stiglics, Eiropas Kosmosa aģentūras vadītājs Džozefs Ašbahers, vairāki Eiropas ārlietu ministri, bijušais Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, kā goda viesis arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Blakus vadošiem valstu, politikas un organizāciju vadītājiem uzstājās arī mākslinieki, klimata pētnieki, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji – un tieši šis forumam raksturīgais disciplīnu krustojums padara sarunas īpaši vērtīgas un bieži neparedzamas. Bet, iespējams, būtiskākā Alpbahas foruma daļa ir tieši jaunieši – šajā forumā viņi ir ne tikai neiztrūkstoša apmeklētāju daļa, bet tieši jaunie profesionāļi, kas forumā turpina atgriezties, ir tie, kas vada diskusiju sesijas, līdzveido konferences saturu, un ietekmē foruma tālāko virzību, atgriežoties savos reģionos.
Pērn forumā uzstājies arī Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis, kosmosa industrijas eksperte Angelīna Bekasova, kā tā laika ārlietu ministrs arī Edgars Rinkēvičs. Savukārt 2026. gadā pirmo reizi tieši foruma saturu ievirzīs arī latvietis. Diasporas profesionālis, ekonomists Guntars Ūpis pirmo reizi kā stipendiāts forumā piedalījās 2022. gadā un turpmākos trīs gadus kā Nīderlandes kluba valdes loceklis, bet šogad izvēlēts par finanšu un ekonomikas virstēmas satura līdzveidotāju.
Jaunas idejas un inerce, ne rezolūcijas
Katrs pirmrreizējais foruma apmeklētājs ievēros, cik neierasts ir foruma sarunu formātu loks.
Pazīstamāki formāti – garākas uzrunas un paneļdiskusijas – ir apzināti veidoti ar dažādību starp runātājiem, kur bieži vien pat interesantākā ir aizrautīgu jauniešu virzīta jautājumu un atbilžu sadaļa. Taču īpaši pazīstami ir tematiskie pārgājieni: galvenie runātāji sniedz savus viedokļus pārgājienu pieturpunktos, bet, pārvietojoties starp tiem, ir gan viegli mainīt sarunas partnerus ceļā, gan tikpat neformāli piesoļot solī ar kādu no runātājiem, veidojot šaurāka loka diskusiju.
Iesaistīties konstruktīvā, cieņpilnā diskusijā ar svešinieku pirmajās sarunas minūtēs, debatēt par Eiropas stratēģisko atkarību pārgājiena laikā ar Eiropas Parlamenta deputātiem, tehnoloģiju kompānijas vadītāju un vadošas domnīcas direktoru šajā forumā nav nekas neparasts. Nereti, interesantākie foruma pasākumi tiek organizēti spontāni, idejām par pasākumiem rodoties uz vietas – piemēram, jauniešu tikšanās ar Minhenes drošības konferences bijušo prezidentu par ģeopolitiku vai vēla vakara saruna uz konferences halles jumta ar atvērtajās tehnoloģijās balstītā saziņas tīkla “Signal” prezidenti par vadošo tehnoloģiju kompāniju dominances riskiem.
Forums ir bezpartejisks un nenoslēdzas ar rezolūcijām vai vienotām publikācijām. Taustāmākie iznākumi ir vairāku domnīcu veidotie atskaiti par sesijās paustajiem viedokļiem, kas pieejami visiem. Tāpat arī forumā dzimušas iniciatīvas turpina dzīvot tālāk – kā, piemēram, jauniešu iesaistes vēlēšanās mehānisms Palumba veicinājis vairāk nekā 170 000 Eiropas jauniešu iesaisti vēlēšanās, rodoties forumā starp iepriekš nepazīstamiem tā apmeklētājiem.
Latvijas balss un iesaistes iespējas
Baltijas valstu dalībnieki forumā sastopami, bet neproporcionāli maz – iespējams, nesamērīgi tam, kādu ietekmi šāda tikšanās vieta var radīt un cik vērtīga ir mūsu reģiona pieredze un skatījums. Valsts, kas labi zina brīvības cenu – gan tās zaudēšanu, gan atgūšanu – ienes būtisku perspektīvu brīdī, kad Eiropa debatē par tēmām ap aizsardzību, paplašināšanos un reizē demokrātijas noturību.
Pagājušajā gadā Latvijas valsts prezidents Edgars Rinkēvičs bija ielūgts uzstāties foruma atklāšanā kopā ar Austrijas prezidentu Aleksandru van der Bellenu. Ne tikai Latvijas prezidenta uzrunas novērtējums auditorijā un mūsu valsts himna tiroliešu orķestra izpildījumā paliek siltā atmiņā, bet arī prezidenta van der Bellena aicinājums savas runas noslēgumā: "Būsim mazliet vairāk kā Baltija."
Vienlīdz svarīgi ar mūsu augstāko amatpersonu iespējām forumā uzstāties ir mūsu pašu aktīvāko pilsoņu ceļiem uz šo forumu, un tajā var iesaistīties vairākos veidos. Ja forumā nenonāk kā organizatoru uzaicināts runātājs – darbnīcu vadīšanai, dalībai diskusijās, pārgājienos vai pat ar garāku uzstāšanos – tajā var nonākt arī vairākos citos veidos.
Viens no galvenajiem ceļiem dalībai no Latvijas ir stipendiju programma jauniešiem līdz 30 gadu vecumam. Šogad pieteikšanās tai iespējamas līdz 22. martam. Pagājušajā gadā no 7 000 pieteikumiem ap 500 perspektīvu jauniešu no Eiropas un ārpus tās ieguva iespēju piedalīties forumā visu tā divu nedēļu garumā. Šī ir viena no pilnvērtīgākajām pieredzēm, ko šī platforma var piedāvāt, un tā nebeidzas ar forumu. Stipendiāti iegūst īpašu statusu, kas viņus vieno plašākā absolventu tīklā. Būtiski, ka noteikts absolventu skaits no vienas valsts vai reģiona ļauj veidot foruma klubu arī savā zemē – to jau panākuši absolventi no 20 valstīm, un, cerams, kādā brīdī tas notiks arī Latvijā vai vismaz Baltijā.
Arī profesionāļiem ir vairāki ceļi, kā pievienoties forumā. Pats par sevi forums nav slēgts - uz programmas daļām iespējams iegādāt arī biļeti. Taču profesionāļiem līdz 40 gadu vecumam ir iespēja pieteikties "Alpbach in Motion" (AIM) līderības programmai. Tā nav vienvirziena lekciju sērija par līderību, bet drīzāk pieredze, kas veicina pašreflekciju un māca reaģēt lēnāk, kad pasaulē apkārt viss notiek ātrāk nekā jebkad. Arī šī programma paver durvis tās absolventu kopienai no visas Eiropas. Pietiekšanās šai programmai ir atvērta līdz 31. martam.
Latvijas organizācijām un uzņēmumiem – jo īpaši tiem, kas darbojas DACH un Beniluksa reģionā, vai vēlas stiprināt saikni ar Austrijas un Eiropas tīkliem – gan konferfence apmeklēšana, gan savu vadošo darbinieku nosūtīšana ir veids, kur vienlaikus attīstīt nākotnes līderus un aktīvi iesaistīties Eiropas stiprināšanā.
2026. gada Alpbahas Eiropas forums notiks no 22. augusta līdz 4. septembrim. Līdz 22. martam ir atvērta pieteikšanās stipendijām jauniešiem, bet līdz 31. martam – dalībai “Alpbach in Motion” līderības programmā profesionāļiem.
Autors ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Nīderlandē vadītājs, divkārtējs Alpbahas Eiropas Foruma dalībnieks, tostarp foruma līderības programmas “Alpbach in Motion” absolvents.
