Oto Dzenis. Publicitātes foto.
Nacionālie bruņotie spēki par vienu no aizsardzības nozares prioritātēm definējuši “dronu armijas” jeb bezpilota tehnoloģiju spēju stiprināšanu. Drošība, inovāciju līderība un zinātnes kapacitātes stiprināšana kļuvušas par stratēģiskām vērtībām, ko regulāri akcentē dažādu nozaru ministrijas un valsts institūcijas.
Nesen izveidotais Dronu kompetences centrs ir būtiska iniciatīva – platforma, kas vieno Nacionālo bruņoto spēku vajadzības ar uzņēmēju iespējām un starptautiskajām piegādes ķēdēm. Šis solis noteikti palīdzēs stiprināt Latvijas uzņēmumu kapacitāti dronu ražošanā. Tomēr, raugoties no ražotāja skatpunkta, jāatzīst – mūsu līderība šobrīd vairāk izpaužas spējā komplektēt importētās komponentes, nevis ražot tās pašiem. Tas izaicinājums un vienlaikus arī iespēja.
Trīs izaicinājumi, kas jāpārvar industrijas attīstībai
Lai Latvija kļūtu par nopietnu spēlētāju šajā jomā, ir jāspēj pārvarēt vairākus šķēršļus. Pirmais no tiem ir augsti kvalificētu speciālistu trūkums. Ražošanas nepārtrauktībai mēs jau esam pieraduši piesaistīt zemāk kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm, taču kritiski pietrūkst kompozītmateriālu un aviācijas inženieri. Bez spējīgiem speciālistiem nav iespējams radīt konkurētspējīgu un eksporta tirgiem piemērotu produktu, un vienlaikus mēs nevaram piedāvāt speciālistiem tādu atalgojumu, kas atbilstu sagatavotības līmenim un ļautu noturēt viņus vietējā darba tirgū.
Otrs būtiskais izaicinājums ir laboratoriju un testēšanas infrastruktūras neesamība. Lai gan Latvijā varam radīt kvalitatīvus produktus, to sertifikācija notiek ārvalstīs, jo mums trūkst atbilstošu laboratoriju un testēšanas iespēju. Tas ne tikai sadārdzina procesu, bet arī nostāda Latvijas uzņēmumus apakšuzņēmēju lomā, ierobežojot iespējas kļūt par pilnvērtīgiem piegādātājiem aviācijas un militārajās industrijās.
Trešais faktors ir piegādes ķēžu atkarība. Nepietiekamas vietējās ražošanas jaudas nozīmē, ka Latvijā nav iespējams uzturēt stratēģiski svarīgus materiālus noliktavās. Tie jāpasūta no ārvalstīm, kas palielina piegādes riskus un padara mūs atkarīgus no ģeopolitiskās situācijas. Tas rada papildu nenoteiktību un ierobežo mūsu spēju elastīgi reaģēt uz tirgus pieprasījumu.
Valsts un industrijas alianse – atslēga konkurētspējai
Lai šo situāciju mainītu, nepieciešama stratēģiska sadarbība starp valsts pārvaldi, akadēmisko vidi un uzņēmējiem. Ir jāveido vienots redzējums starp Aizsardzības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, pētījumu centriem un augstskolām, kas nodrošinātu stabilu pamatu inovāciju attīstībai un drošības mērķu sasniegšanai. Liela nozīme šeit ir arī kompozītmateriālu industrijai – 80% dronu korpusu sastāvdaļu tiek izgatavoti tieši no kompozītmateriāliem, savukārt ūdens dronu risinājumos tie veido pat 90%. Latvijai ir potenciāls šajā jomā, un valsts atbalsts varētu dot būtisku impulsu tās izaugsmei.
Viens no efektīvākajiem instrumentiem būtu valsts iepirkumu politikas pilnveide, kurā noteiktu obligātu Latvijā ražoto detaļu apjomu dronos, kurus iepērk mūsu bruņotie spēki. Šāds solis nodrošinātu ne tikai vietējo uzņēmumu izaugsmi, bet arī stiprinātu pašas valsts drošību. Vienlaikus jādomā par talantu sagatavošanu un noturēšanu Latvijā, jo, kamēr mūsu gaišākie prāti dodas uz ārvalstīm, mēs zaudējam iespēju veidot savus risinājumus un konkurēt starptautiskajā tirgū.
Mūsdienās daudzas tehniskās pozīcijas iespējams aizstāt ar robotizācijas un mākslīgā intelekta risinājumiem, tomēr cilvēki, kas spēj šos risinājumus radīt, pielāgot un vadīt, ir neaizvietojami. Tāpēc ilgtermiņā Latvijas konkurētspēja būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi spēsim apvienot inovatīvu domāšanu, modernu izglītību, mērķtiecīgu investīciju politiku un ciešu sadarbību starp nozaru līderiem.
Latvija var kļūt par nozīmīgu dalībnieku Eiropas dronu un aizsardzības tehnoloģiju industrijā, taču tam nepieciešami drosmīgi lēmumi un stratēģiskas investīcijas. Tikai ieguldot izglītībā, laboratoriju infrastruktūrā un vietējās ražošanas jaudas stiprināšanā, mēs varēsim no detaļu komplektētājiem kļūt par pilnvērtīgiem inovāciju radītājiem un eksportētājiem. Šis ceļš prasīs resursus un laiku, taču tas ir vienīgais veids, kā stiprināt gan valsts drošību, gan Latvijas ekonomikas konkurētspēju.
Autors ir SIA Prestol Grupa īpašnieks, Latvijas Kompozītmateriālu asociācijas valdes loceklis.