Agnese Lāce. Foto — Reinis Hofmanis
Pirms neilga laika Ministru kabinets saņēma vēstuli, ko bija parakstījuši vairāki desmiti nevalstisko organizāciju pārstāvji, aicinot nodrošināt ilgtermiņa atbalstu demokrātijai, pilsoniskās sabiedrības attīstībai un noturībai.
Atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai un NVO ir bijusi mana prioritāte ne vien kultūras ministres amatā, bet vēl ilgi pirms tam. To esmu apliecinājusi gan kopā ar NVO koordinējot palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem, gan šobrīd kopā ar kolēģiem Kultūras ministrijā, valdībā un SIF strādājot ar pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumiem. Latvijai kā demokrātiskai valstij ir svarīgas stipras NVO, un valstij ir pienākums radīt priekšnosacījumus stipras pilsoniskās sabiedrības attīstībai un iedzīvotāju līdzdalībai.
NVO ir neatsverama loma demokrātiskas un saliedētas sabiedrības veidošanā. Tās ir organizācijas, kas apvieno aktīvākos iedzīvotājus un aktīvi līdzdarbojas lēmumu pieņemšanas procesā, pārstāvot visdažādākās sabiedrības grupas. Tas nozīmē gan sekot līdzi un sniegt priekšlikumus likumprojektiem, kas tiek izstrādāti valdības līmenī, gan iesaistīties lēmumu pieņemšanā pašvaldībā, pārstāvot iedzīvotāju viedokli. NVO ir tas veids, kādā katrs iedzīvotājs var vistiešākajā veidā ietekmēt valstī notiekošo, veidojot pilsonisko apziņu, ka Latvija ir mūsu katra atbildība. Varu apliecināt, ka Kultūras ministrijā cieši konsultējamies ar NVO mūsu lēmumprojektu izstrādē, un sekojam līdzi, lai to pašu dara arī kolēģi citās ministrijās. Sabiedrības līdzdalība nav slogs, tā ir atslēga kvalitatīvākiem lēmumiem.
Tāpat, NVO ir viens no pīlāriem, kas balsta mūsu kā valsts spēju ātri reaģēt krīzes situācijās. NVO bija pirmie, kas reaģēja gan Covid-19 pandēmijas, gan laikā, kad Latvijā ieradās bēgļi no Ukrainas. NVO sektors krīzes situācijās ir nenovērtējams, jo spēj ātri mobilizēt lielus cilvēku un mantiskos resursus atbalsta sniegšanai, dodot valsts iestādēm nepieciešamo laiku, lai izstrādātu patstāvīgāku atbalsta infrastruktūru, taču vissvarīgāk – lai radītu drošības sajūtu tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams. Sniedzot tiešu palīdzību, arī izgaismojas dažādas sistēmas nepilnības, tāpēc cieša valsts iestāžu un NVO sadarbība ir nozīmīga ilgtermiņa risinājumu izstrādei. Tas padara mūsu sabiedrību noturīgāku dažādu krīžu vējos.
Taču jautāsiet, ko mēs kā valsts darām, lai atbalstītu NVO? Ar pārliecību varu teikt, ka kopš brīža, kad sāku darbu Kultūras ministrijā, sadarbības stiprināšana un atbalsts NVO ir bijusi viena no manām prioritātēm. Pilsoniskā līdzdalība un demokrātija iekļauta kā viens no virzieniem “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam”. Pamatnostādnēs noteikto rīcības virzienu realizācijai valdībā arī apstiprināts Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns, kurā skaidri definēti veicamie darbi, lai turpmākajos trīs gados virzītos uz priekšu, nodrošinot vēl straujāku pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību. Tiek turpināts mērķēts atbalsts NVO – gan NVO Fonds, gan līdzfinansējuma programma, gan atbalsts, piesakoties un īstenojot Eiropas Komisijas finansētu programmu projektus, gan VKKF kultūras NVO atbalsts ir nozīmīgi rīki NVO pamatdarbības nodrošināšanai.
Tāpat, domājot par nozares attīstību, esam aktīvi strādājuši, lai jau nākamgad darbu uzsāktu pilsoniskās kompetences centri piecos Latvijas reģionos. To mērķis ir stiprināt vietējo kopienu spēju pašorganizēties un līdzdarboties visos Latvijas novados, veicinot interešu pārstāvības, pilsoniskās iesaistes un sabiedrības noturības prasmju attīstību, jeb mūsu visu kopējo prasmi iesaistīties valstī un pašvaldībā notiekošajā kā ikdienā, tā krīzes apstākļos.
Līdztekus tam, Kultūras ministrijā ciešā sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību esam uzsākuši darbu pie Pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģijas – pirmā šāda veida dokumenta, kura mērķis ir veidot plānveidīgāku un mērķtiecīgāku pilsoniskās sabiedrības politiku. Tāpat strādājam arī pie plašākas ziedojumu regulējuma pārskatīšanas, lai mudinātu privātā sektora pārstāvjus iesaistīties NVO atbalstā.
Mana pārliecība ir nemainīga - nevalstiskās organizācijas nav tikai sabiedrības palīgs. Tās ir būtisks demokrātijas balsts un dzinējspēks. Mūsu kā valsts uzdevums ir novērtēt ne vien to lomu, bet arī nodrošināt stabilu, saprotamu un ilgtspējīgu atbalstu.
Vēlos uzsvērt, ka pat sarežģītos budžeta apstākļos, kad jādomā par līdzekļu taupīšanu, uzskatu, ka finansējums atbalstam NVO un sabiedrības saliedētībai nedrīkst tikt samazināts. Tieši otrādi – ir jārada skaidra, ilgtspējīga atbalsta sistēma, lai pilsoniskā sabiedrība Latvijā vienmēr būtu stiprs sabiedrotais.
Autore ir kultūras ministre, Progresīvie