Ļena Ferstere. Publicitātes foto.
Tehnoloģiskā attīstība nepaiet garām arī pasākumu nozarei. Aizvien jaunas pieredzes ik uz soļa pasākuma apmeklētāju padara prasīgāku. Un kļūst aizvien grūtāk viņu pārsteigt. Savukārt nestabilās ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas apstākļos daudzi uzņēmumi nesteidz palielināt savus pasākuma organizēšanai atvēlētos budžetus. No vienas puses, tas nostāda pasākuma organizatorus izaicinošā situācija. No otras - pateicoties tām pašām tehnoloģijām, vēl nekad nav bijis tik daudz iespēju realizēt radošas idejas.
Eiropas pasākuma aģentūru apvienības “27 Names” veiktajā pētījumā “Eiropas Pieredzes indekss 2025” (European Experience Index, EEX) iegūtie dati liecina, ka pagājušajā gadā viena no galvenajām prasībām attiecībā uz pasākumu aģentūru organizētajiem notikumiem bija inovāciju izmantošana.
To aptaujā kā būtisku faktoru minēja 51% aptaujāto organizāciju, kas izmanto pasākuma aģentūru pakalpojumus. Vienlaikus šī prasība sastopas ar ekonomisko realitāti - to šī paša pētījuma ietvaros norādīja 63% pasākuma aģentūru vadītāji. Rezultāts ir sarežģīts vienādojums - visi sagaida inovācijas, bet 75% aģentūru saskaras ar nemitīgu spiedienu uz budžetu ar mērķi to samazināt.
Pastāvīgi meklējot inovācijas, aģentūras arvien vairāk pievēršas eksperimentiem ar tehnoloģijām. Kā tad pārsteigt pasākuma apmeklētājus 2026. gadā?
- Izmantot dažādas video un audio tehnoloģijas - šī tendence kļuva aktuāla pandēmijas laikā, kad kultūras pasākumos aizvien vairāk tika izmantotas leģendāru mākslinieku video projekcijas un balsis. Kulminācija tam bija leģendārās grupas “ABBA” koncerts Londonā, kad grupas dalībnieki kāpa uz skatuves kā video projekcijas, taču tieši tādi, kā izskatījās 1979. gadā oriģinālās tūres laikā. Izmantots tika arī grupas ierakstītais oriģinālais vokāls. Šeit es gan gribētu piebilst, ka tehnoloģijai nav jābūt tikai efektam. Tai ir jābūt formai, kas palīdz strādāt idejai.
- Iesaistīt mākslīgo intelektu (MI) - no fona rīka tas ir kļuvis par pieredzes sastāvdaļu un reizēm pat pasākuma dalībnieku. Nereti tas pat kļūst par sarunas formu, līdzautoru un partneri. Piemēram, moderatori vai satura dalībnieki MI izmanto kā sarunu partneri vai līdzautoru, kas palīdz to radīt, reaģēt uz auditoriju vai padarīt pieredzi personiskāku. EEX dati rāda, ka MI ikdienā izmanto 97% radošo, 65% stratēģijas un 60% producēšanas komandu, galvenokārt kā palīgu ideju ģenerēšanā, satura veidošanā un datu analīzē. Lai MI integrācija pašā pasākumā tiktu uztverta pozitīvi, tai jābūt mērķtiecīgai, saprotamai un jēgpilnai. Saskaņā ar EEX pētījumu pasākumu apmeklētāji Baltijas valstīs augstu novērtē risinājumus, kas palīdz labāk saprast saturu, kā arī iesaistīties un justies uzrunātam. Viņi ļoti prasmīgi atpazīst arī dekoratīvus tehnoloģiju trikus.
- Integrēt spēļošanos un sapludināt fiziskās un digitālās (phygital - no angļu val.) vides - pasākumi jau sen atrodas ārpus fiziskām telpā. Lai pastiprinātu šo pieredzi, arī šeit palīgā nāk tehnoloģijas, piemēram, liekot apmeklētājiem no kabatas izņemt tik mīļo viedierīci. Fiziska klātbūtne tiek papildināta ar digitāliem slāņiem, kas paildzina iesaisti un paplašina pasākuma dzīvi ilgākā laika periodā un dažādos kanālos. Piemēram, spēlē var piedalīties fiziski, aizejot uz kādu norādīto vietu, bet jautājumu saņemt digitāli ierīcē. Vairāk nekā 75% pasākumu aģentūru klientu pasākumos vēlas digitālas aktivitātes, kas ļauj pieredzei turpināties arī apmeklētāju ekrānos, dažādās platformās un mijiedarbībā pirms un pēc notikuma. Piemēram, vasaras festivāla laikā apmeklētājiem bija iespēja spēlēt labi zināmo “SuperMario” spēli, izmantojot spēļu konsoli un atrodoties uz laipas virs bumbu baseina. Ja dalībnieks spēli zaudē, viņš iekrīt krāsainu bumbu baseinā. To ikviens festivāla apmeklētājs var vērot uz lielā ekrāna. Un, protams, šo aktivitāti pavada skaļas emocijas.
- Personalizēt - atsaucoties uz EEX aptauju, Baltijas valstīs pasākumu apmeklētājiem pats par sevi saprotams šķiet, ka saturs būs par viņiem aktuālām tēmām, dos reālu vērtību vai ļaus jēdzīgi pavadīt laiku. Turklāt personalizācija sākas jau komunikācijā pirms pasākuma. Veicot aptaujas, uzklausot auditorijas intereses un izmantojot pašu apmeklētāju sniegtos datus, pasākuma saturs un forma var tikt pielāgota tieši konkrētās auditorijas gaidām. Tas rada sajūtu, ka pasākums nav visiem, bet tikai un vienīgi katram no atnākušajiem personīgi. Šis noteikti ir tehnoloģiju uzvaras gājiens, jo tās ļauj, piemēram, viegli ievākt datus par apmeklētāju turpat, pasākuma norises vietā, skenējot viņam piederošu ierīci, un attiecīgi piedāvājot personalizētu risinājumu vai kādu jaunu produktu. Mūsdienu auditorija vairs nevēlas būt pasīva. Tā vēlas piedalīties, ietekmēt un justies uzrunāta personiski.
- Veicināt labsajūtu un popularizēt veselīgu dzīvesveidu - paradumu maiņa notiek klusi, bet pārliecinoši – no pārmērīgiem tēriņiem uz apzinātāku un līdzsvarotāku pieredzi. Tiek organizēti īpaši agrie rīta kafijas reivi, labbūtības un fitnesa festivāli, kā arī dažādi retrīti. Bezalkoholisko dzērienu piedāvājums un patēriņš pasākumos ir pieaudzis par aptuveni 30%. Sadarbībā ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem pasākumos tiek apzināti samazināts glāžu patēriņš, aicinot to nemainīt, ja tiek dzerts tas pats dzēriens. Tas ir gan praktisks risinājums resursu taupīšanai, gan veids, kā popularizēt auditorijas atbildīgāku attieksmi pret vidi.
- Veidot stāstus vietās, kur apmeklētājs tos negaida - pirmo reizi pagājušajos Vispārējo latviešu Skolēnu dziesmu un deju svētku vēsturē dalībniekiem un pasākumu apmeklētājiem bija iespēja piedalīties STEAM zinātņu darbnīcās. Tajās varēja gan izmēģināt dažādas tehnoloģijas, gan piedalīties radošajās darbnīcās, paraugdemonstrējumos un interaktīvās aktivitātēs. Rezultātā kopumā 9000 bērni un jaunieši aktīvi iesaistījās zinātņu darbnīcās, izmēģinot, piemēram, gaismu režisora, scenogrāfa, video satura režisora vai konstruktora un robotu inženiera darbu, tādējādi varbūt pat izvēloties savu nākotnes profesiju.
- Radīt emocijas un atbalstīt konkrētu dzīvesstilu - zīmoli apzināti veido vidi, noskaņu un pieredzi, kas atbilst to personībai un auditorijas ikdienas ritmam. Vienalga, vai tā būtu kafejnīcas sajūta, mūzika, kustība vai kopā būšana. Emocijas šeit nav efekts, bet valoda, kurā zīmols sarunājas ar cilvēkiem. Piemēram, “LinkedIn Studio” Kannu Lauvu festivālā darbojās kā neformāla kafejnīca – vieta sarunām, kafijai un domapmaiņai, kur profesionāļi jūtas kā kopienas daļa, nevis reklāmas auditorija. Zīmols “Canva” festivāla “SXSW” laikā pārtop par radošu darbnīcu ar mierīgu, cilvēcīgu atmosfēru, kur zīmols ir klātesošs kā iedvesmas fons, nevis galvenais varonis. Savukārt “Prada” jau gadiem demonstrē, kā luksusa zīmols var ienākt ikdienā caur kafejnīcām un kultūras telpām, ļaujot estētiku izjust dabiski, neuzspiežot to. Arī Latvijā šī pieeja strādā efektīvi. Piemēram, mazumtirdzniecības veikalu tīkls sevi konsekventi piesaka kā aktīva un veselīga dzīvesstila daļu, piemēram, atbalstot maratona norisi. Šādi zīmols kļūst par vidi, kur cilvēki vēlas būt. Rezultātā pasākumi un iniciatīvas dabiski pārtop par satura platformām – rodas sarunas, kopienas sajūta un autentisks saturs, jo zīmols ir klātesošs auditorijas dzīvesstilā.
- Izmantot sabiedrībai nozīmīgas vietas un pārvērst tās jaunā pieredzē - Baltijas valstu iedzīvotājiem ir raksturīgs tas, ka viņi nevis vienkārši apmeklē pasākumus, bet tos apzināti izvēlas. Tāpēc ir svarīga jauna pieredze. Piemēram, tieši pirms gada “airBaltic” kļuva par pirmo lidsabiedrību Eiropā, kas savās “Airbus A220-300” lidmašīnās ieviesa bezmaksas, ātrdarbīgu “SpaceX Starlink” internetu. Lai izziņotu šo jaunumu, aviosabiedrība organizēja īpašu žurnālistu un satura veidotāju reisu uz Ventspili, no kura pirmo reizi mūsu valsts vēsturē notika pat televīzijas tiešraide nacionālajos medijos, izmantojot jauno interneta savienojumu.
- Pasākums ir tikai sākums - tas vairs nav tikai viens vakars vai viens notikums. Pasākums kļūst par zīmola pieredzes stāsta sākumu. EEX dati liecina, ka 34% klientu Eiropā pasākumus uztver kā stratēģisku platformu, no kuras saturs turpina dzīvot sociālajos tīklos, video formātos, publicitātē un digitālajā vidē. Vienlaikus vairāk nekā 75% klientu sagaida, ka pasākuma pieredze ar apmeklētājiem miljiedarbojas pirms un pēc notikuma. Rezultātā pasākums kļūst par ilgtermiņa stāstu, nevis vienreizēju kampaņu. Praksē tas nozīmē, ka no viena pasākuma apzināti tiek veidota vesela satura ekosistēma – video sociālajiem tīkliem, intervijas, tiešraides un stāsti, kas dzīvo tālāk arī pēc notikuma beigām.
Zinātkāre un vēlme saprast savu auditoriju dod cerību, ka pasākumi un dzīvā komunikācija arī turpmāk būs vieta īstam cilvēcīgam kontaktam. Kamēr citi kanāli cīnās par uzmanību, pasākumi atgādina, kā ir būt klātesošam. Un tieši tas ir pasākumu spēks ilgtermiņā.
Autore ir Sponsorking līdzdibinātāja un partnere.
