Centrā — Nikolajs Bordonoss. Fotogrāfijas autors nezināms. Andreja Gusačenko privātais arhīvs.
1917. gada februāra revolūcija Latvijas krievus pārsteidza nesagatavotus
Saimnieciski, politiski un kultūras kontakti starp Baltiju un Krievzemi pastāvēja jau kopš viduslaikiem, bet līdz pat 19. gadsimta vidum ievērojama krievu faktora ietekme mūsdienu Latvijas teritorijā nebija jūtama. Arī pēc Polijas valsts trešās sadalīšanas 1795. gadā, ar ko noslēdza Baltijas provinču iekļaušanu Krievijas impērijā, tās ietekme lielākoties izpaudās ar militārā kontingenta klātbūtni. Ar laiku to papildināja no impērijas galvaspilsētas atsūtītie krievu ierēdņi un neliels skaits pareizticīgo garīdznieku.
Izmaiņu sākums
Ņemot vērā plašo Baltijas guberņu autonomiju, impērijas ietekme Latvijas teritorijā līdz pat 19. gadsimta otrajai pusei palika gluži nomināla, un arī paši Krievijas militārās un civilās administrācijas pārstāvji netiecās kļūt par daļu no vietējās sabiedrības. Gadsimta pirmajā pusē pilsētas krievi lielākoties bija no amatnieku un tirgotāju aprindām, turklāt pilsētnieku vidū bija vērojama tieksme pārvācoties. Lielāko, taču formāli ārpus likuma esošo grupu veidoja vecticībnieki, kas nokļuva Latvijas teritorijā 17. gadsimta nogalē, bēgot no reliģiskās vajāšanas dzimtenē. Taču Krievijas ierēdņi samērā ilgi neinteresējās par vecticībniekiem Baltijā. To lielā mērā nodrošināja stabilie kontakti starp vācbaltiešiem un vecticībniekiem, sava nozīme bija arī korupcijai, kas pasargāja kopienu no centrālās varas uzmanības.
