LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes studentes un profesors Ernests Blese. Nezināma autora foto
Vairāk nekā gadsimtu pēc Latvijas Universitātes dibināšanas pētniece Zane Rozīte atklāj, kā pirmās LU studentes kļuva par neatņemamu inteliģences sastāvdaļu — un kā sabiedrība to reizē sveica un noraidīja
Es bieži saku — tās ir manas studentes, tā Zane Rozīte raksturo jaunās sievietes, kas patiesībā dzīvoja pirms 100 gadiem. «Dažas man simpatizē vairāk, citas mazāk, bet visas kopā veido bagātu un daudzveidīgu ainu.» Pētnieces monogrāfija Sievietes Latvijas inteliģencē: studenšu sociālais portrets, 1919—1940 pirmo reizi tik plaši iezīmē Latvijas studenšu pieredzi starpkaru periodā un iedziļinās problēmās, kas ir aktuālas arī mūsdienās.
«Stereotipi par to, ko sievietēm «pienākas» studēt, pastāv joprojām. Ja sieviete izvēlas tehniskās zinātnes vai inženierzinātnes, vienmēr dzird, ka viņa «lauž stereotipus». Tas nozīmē, ka stereotipi joprojām ir dzīvi,» saka vēsturniece. Mēs tiekamies viņas izvēlētajā komforta zonā, kas ir arī viņas darbavieta, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. «Atvaļinājums tikko sācies, bet esmu jau atpakaļ darbā,» Zane pasmejas. Gaismas pilī viņa strādā par Nozaru literatūras centra nozares informācijas eksperti vēsturē.
