Pirmais oficiālais Rīgas Radiofona orķestra sastāvs: kreisajā pusē stāv diriģents Arvīds Pārups un komponists, orķestra harmonija mūziķis Ādolfs Ābele. No kreisās sēž Arvīds Norītis (vijole), Aleksandrs Arnītis (vijole), Ēvalds Berzinskis (čells), Alfrēds Ozoliņš (čells), pie klavierēm Lilija Kalniņa-Ozoliņa. Otrajā rindā no kreisās Eduards Vīnerts (vijole), Jānis Peders (trompete), Pēteris Ievenieks (trombons), Bernhards Treijs (klarnete), Jānis Zaļums (sitaminstrumenti), Arvīds Reinvalds (flauta), Georgs Varneke (oboja), Vilhelms Kumbergs (kontrabass)
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris svin 100. jubileju. Tā aizmetnis — Rīgas Radiofona orķestris — nepilnu 20 gadu laikā izauga par vērienīgu un starptautiski pamanītu kolektīvu
Četrpadsmit orķestranti, viens diriģents un 10 pultis — tādu fotogrāfijā redzam Rīgas Radiofona orķestra pirmo sastāvu, kas 1926. gada 5. septembrī sāka pilna apjoma ikdienas darbu. Lai gan 14 cilvēku kolektīvam ne tikai mūsdienās, bet arī pirms simt gadiem nepiedienētos sevi tuvināt orķestra apzīmējumam, tobrīd mūziķu skaits bija tieši tik, cik nepieciešams, lai viens pats orķestra vajadzībām sagādātais mikrofons uztvertu visu skaņu lauku.
Radio — vissenākais no translēšanas medijiem — savu darbību sāka 20. gadsimta 20. gados, un Rīga ātri sekoja jaunākajiem tehnoloģiju atklājumiem, Saeimai 1924. gadā lemjot piešķirt 140 tūkstošus latu radiofona stacijas izveidei. Franču firma Société française radio-électrique uzņēmās raidstacijas būvdarbus, Radiofons tika pie nama Rīgā, Aspazijas bulvārī 5, toreizējās Pasta mājas trešajā stāvā, un 1925. gada 1. novembrī notika pirmā oficiālā pārraide, ko vainagoja Džakomo Pučīni operas Madama Butterfly tiešraide no Nacionālās operas.
