
Fragments no Ugāles draudzes baznīcas grāmatas (1699. gada augusts)
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 4
Varbūt ne katrs lasītājs iedomājas, cik aizraujoša un negaidītiem atklājumiem bagāta var būt personvārdu — gan cilvēku vārdu, gan uzvārdu — pētniecība. Tas ir savdabīgs ceļojums tautas un valodas vēsturē. Kaut arī vārdu katrs bērns saņem piedzimstot, vārdiem ir pašiem sava vēsture, kas parasti ir daudz ilgāka par viena cilvēka mūžu un lielākoties mērāma pat vairākos gadsimtos. Arī latviešu uzvārdi, lai gan bieži ir jaunāki par vārdiem, reizēm tomēr iesniedzas pat viduslaikos.
Katram pētījumam ir mērķis, līdz kuram zinātnieks vēlas nonākt un kas jāpatur acīs, lai neapmaldītos faktu un pieņēmumu labirintos. Tas atgādina braucienu vilcienā — pasažieris vēlas nonākt gala stacijā, tomēr pa ceļam var vērot daudzveidīgus skatus, kas rosina iztēli un mudina ik pa brīdim izkāpt un tuvāk iepazīt garām slīdošās ainas. Arī pētniekiem ceļā gadās daudz interesantu faktu, tēlu vai neizzinātu jautājumu, kuri mudina novirzīties no mērķa un kuri parasti ar nopūtu un piepūli jānoliek malā. Tomēr šoreiz vēlos palūkoties tieši uz tiem.