«Baltijas ceļā» Vecpiebalgā šogad. No kreisās: Uldive Baltputna, Luīze Baltputna, Līga Baltputna, Anna Baltputna, Edīte Baltputna, Andris Baltputns, Agrita Eškina un Ģirts Eškins.
Ar kādām domām Baltijas ceļa dalībnieki sadodas rokās atkal - pēc 25 gadiem
Vēl nesen ģimenē spriedām, ka derētu visiem kopā nofotografēties tā, kā pirms 25 gadiem stāvējām Baltijas ceļā, saka Vecpiebalgas vidusskolas mūzikas skolotāja Agrita Eškina. «Tikai mazo Ditiņu diezin vai tētis vairs noturētu uz rokas. Taču mēs to noteikti izdarīsim!» apņēmīga ir Agrita. Fotogrāfa Gunāra Janaiša fiksētajā mirklī pirms gadsimta ceturkšņa Agrita un viņas vīrs Ģirts Baltijas ceļā ir kopā ar meitām - mazajai Ditai tēta rokās tobrīd ir gads un četri mēneši, bet lielajai māsai Lienei, kas mammai pie rokas, ir četri gadi. Viņi, tāpat kā daudzi piebaldzēni, toreizējā Latvijas Tautas frontes (LTF) vietējās nodaļas organizatora Egīla Johansona mudināti, devās uz Pleskavas šoseju pie Melturiem, lai veidotu cilvēku ķēdi, kas stiepās cauri trim Baltijas republikām no Igaunijas līdz Lietuvai gandrīz 600 kilometru garumā. Tā latvieši, lietuvieši un igauņi pasaulei apliecināja savu vēlmi būt vienotiem, bet brīviem no Padomju Savienības.
