Silu kūdras īpašnieks Andris Ritenis vienā no Tukuma lidlauka angāriem, kuros padomju laikā no amerikāņu satelītiem slēpti krievu iznīcinātāji. Foto — Alise Šulca, Picture Agency
Kaut gan purvi aizņem gandrīz desmito daļu Latvijas, kūdras ieguve notiek tikai nelielā daļā no tiem. Tāpēc varam būt droši, ka unikālie biotopi tiks saglabāti arī nākamajām paaudzēm — lieguma zonas un rezervātus sargā likums. Turklāt daudzos purvos kūdras slānis pat nesasniedz metru, tāpēc to izstrādei nav ekonomiska pamata.
Diemžēl ar pašu kūdras ieguves un pārstrādes nozari ir sarežģītāk nekā ar purviem. Vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu pēc neatkarības atgūšanas joprojām nav vienotas valsts stratēģijas attiecībā uz šo dabas resursu. «Mēs Latvijā nevaram lepoties ar daudz un dažādiem derīgajiem izrakteņiem,» bilst Silu kūdras īpašnieks Andris Ritenis. «Tomēr kūdra mums ir. Un tā ir bagātība, par ko daudzas valstis var tikai sapņot. Tā teikt — mūsu zelts. Vietējā tirgū paliek labi ja 5% no saražotā,» teic Andris, kura uzņēmums eksportē visu savu produkciju.
