Artis Ērglis.
Nesen, piedaloties kādā skolēnu pārbaudījumā, nācās konstatēt, ka mūsdienu skolēni vairs nesaprot daudzus latviešu valodas vārdus, nemāk paplašināt vārdu lietošanas nozīmi
Daži vārdi, kuriem skolēni lūdza skaidrojumu: stiķis, aulekšiem, sparīgi, aizgūtnēm, mēlnesis, liekulis, diegabikse, meldermeitiņa, tirāns, astes strupulis, šņirkstiens, iecirtīgs, šļaugans, pūralāde. Tas praktiski pierāda kādu latviešu tautas izdzīvošanai nepatīkamu tendenci - lasītprasmes kritumu. Zinātniskā veidā tas analizēts Andreja Geskes un Antras Ozolas monogrāfijā Skolēnu sasniegumi lasītprasmē Latvijā un pasaulē, kurā apkopoti Latvijā un 39 valstīs notikušā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2006 rezultāti. Veiktas arī citas analīzes.
Lasītprasme ir spēja uztvert, izprast, analizēt un novērtēt rakstītu tekstu. Tā ir būtiska skolas un arī visa mūža izglītības pamatprasme, kas nosaka vispārējās izglītības kvalitāti un tālākizglītības iespēju. Eiropas Savienības dokumentos lasītprasmes uzlabošana ir definēta par vienu no galvenajiem Eiropas skolu uzdevumiem.
