Ilze Sperga
Paguojušā nedeļgolā tierguoju latgalīšu gruomotys Breivdobys muzeja godatiergā
Kotra taida reize ir kai tylta likšona diveju pasauļu storpā - tim, kas pyn latgaliskuos subkulturys pe-rekli, i tim, kas breinojās, ka kaids vēļ runoj latgaliski.
Kod Ir vaicuoja pīraksteit sleju, pasaruodeja vīgli - mes runojam latgaliski, latgaliski rokstom. Gruomotys, sātyslopys. Vyss ir dzeivs, volūda ir myusu sāta. Tai i dzeivojam kai geto - vyss mīreigi, vysi sovi. A izej iz tierga i saprūti, cik vyss mozs. Kai puorcāluojs par puors zalta grošim raugi aizvest cylvāku, a jam vysleidza - vysa latgaliskuo kultura kai «aiz azara malni meži».
Tiergā daguoja jauns puors. Jei vērēs iz gruomotu, jis izmete: «Re, tava valoda!» Jei klusēja. Jis: «Nu, pirksi?» Jei: «Bet tu jau man neļauj runāt latgaliski!» Tai jī i aizguoja - saskaneigi i māmi.
