Ilmārs Tolstovs.
Ir piektdiena. Jēzus ir sasiets, sasists, mocīts un vientuļš
Pilāta pils. Darbojošās personas - Pilāts, viņa sieva Klaudija, daži romiešu centurioni, apsargi, Jēzus, Baraba un pūlis. Tiesas process. Naktī, slepenībā jau viss ir izlemts. Tautas vadītāji savu ir pateikuši. Sit Viņu krustā. Tomēr Pilāta sirdī skan jautājums: «Quid est Veritas?» jeb «Kas ir patiesība?» Pēc spraigas sarunas ar Jēzu viņš saprot, ka Jēzus nav viekārši sacelšanās vadītājs, revolucionārs, kādas valsts karalis, prezidents. Jēzus vārdi skan: «Es esmu Ķēniņš. Tāpēc Es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird Manu balsi.» (Jāņa ev. 18,37)
Pilāts zina, ka viens no noziedzniekiem tiks atbrīvots. Kurš? Izvēle ir Pilāta rokās, bet - vai tiešām? Politiskā situācija Palestīnā bija nedroša, un viņš riskēja ar savu dzīvību, jo Roma jau bija devusi signālus par Pilāta kļūdām.
