Zīmējums — Corbis/Scanpix.
Valdībai netrūkst ambīciju - līdz 2030.gadam tā vēlas uz Latviju atpakaļ atsaukt vairāk nekā 100 tūkstošus aizbraukušo pilsoņu. Taču reemigrācijas atbalsta plānā trūkst empīrisko datu un zināšanu par reālajiem cilvēkiem, kuri apvienoti ar vienu tehnisku terminu «mērķauditorija». Citu valstu pieredze brīdina - kampaņā iztērēti miljoni negarantē veiksmi. Varbūt pie īstā risinājuma nonāktu emigrantu «parlaments»?
Ja kāds zvana no pilsētas astoņu laika zonu attālumā, tad klausule jāceļ, arī esot sapulces vidū. Galu galā, tai jābūt svarīgai ziņai, ja komunikācijai tiek izmantots telefons, nevis e-pasts vai Skype. Šoreiz zvanītāja ir mana 26 gadus vecā meita Daina, kuru darba devējs no Londonas nosūtījis komandējumā uz Sietlu ASV. Par laimi, nekas ļauns ar viņu nav atgadījies - starpkontinentālā zvana iemesls ir Dainas neizpratne par Latvijas valsts iestāžu neelastību. Ar izcilību pabeigusi universitāti Kanādā un trīs gadus nostrādājusi Londonā, viņa ir nolēmusi atgriezties Rīgā un pieteikusies uz vakanci valsts iestādē, kas šķita pilnībā atbilstam viņas spējām un kvalifikācijai. Pieteicās un aizlidoja uz Sietlu. Tur viņu pirms rītausmas pamodināja zvans no Rīgas - Dainai paziņots, ka rīt jāierodas uz atlases pirmo kārtu Rīgā, kurā būs jāraksta pārbaudes darbs.
