Kāpēc Igaunijā nav oligarhu?

Ilustrācija — Ivs Zenne

Ilustrācija — Ivs Zenne.

Latvieši mēdz smīkņāt par igauņu lēnīgumu, taču kaimiņi bijuši naskāki reformatori, un viņu bagātāko cilvēku sarakstā nav atrodami cilvēki, kuriem politika ir bizness un bizness - politika 

Jau 90.gadu otrajā pusē kādā seminārā Igaunijā dzirdēju izbrīnītu jautājumu - kāpēc ikviens Latvijas pārstāvis, aprak-stot politisko situāciju valstī, visu laiku runā par Ventspils pilsētas galvu Aivaru Lembergu, kuram nav nekādu amatu parlamentā vai valdībā? Jēdziens «oligarhs», bez kura grūti iedomāties sarunu par Latvijas politiku, izraisa neizpratni Igaunijā, jo tur šādas normālā demokrātiskā valstī neizprotami ietekmīgas personas nav sastopamas. 

Naudas un politikas saites
Reti kurš šaubās, ka Latvijas attīstībā daudziem politiskā vara kļuva par priekšnoteikumu bagātības iegūšanai un vairošanai. To apliecina Baltic Screen veidotais Latvijas miljonāru saraksts, kurā 2010.gadā pirmo vietu ieņem Lembergu ģimene (īpašumu kopējā vērtība tiek lēsta ap 180 miljoniem latu), bet piekto vietu - Šķēles ģimene (52 miljoni). Pirms viņi kļuva par multimiljonāriem, abu ģimeņu galvas 90.gadu sākumā ieņēma stratēģiski svarīgus amatus valsts pārvaldē. Andris Šķēle bija par privatizāciju atbildīgais lauksaimniecības ministra vietnieks, bet Aivars Lembergs jau kopš 1988.gada vadīja Ventspils izpildvaru, turklāt abi visu atjaunotās neatkarības laiku ir aktīvi piedalījušies politikā, un arī tagad pamatdarbs ir vēlētā amatā. 

Jaunākajā žurnālā