Maija Doveika.
Novembrī saņemot Spēlmaņu nakts balvu, Maija Doveika (36) teica, ka viņai bija jānoiet garš ceļš, lai atkal būtu aktrise. Tas veda gar bezdibeni. Ikreiz, kad viņa tajā krita, tomēr atdūrās pret zemi
Šodien Maijai ir pirmizrāde. Nacionālajā teātrī 5. janvārī sāk rādīt Antona Čehova Kaiju, kurā viņa spēlē pieredzējušu aktrisi un arī pieauguša dēla māti Irinu Arkadinu. Lielu lomu. Mēs tiekamies gada nogalē, kad rit izrādes mēģinājumi. Atzīstos, ka pateicības runā Spēlmaņu naktī mani aizkustināja viņas atzīšanās - «vajadzēja noiet garu ceļu, lai nonāktu atpakaļ teātrī un nopelnītu šo balvu». Vairāk nekā desmit gadus pēc atgriešanās no Argentīnas viņa Rīgā spēlējusi dažādas lomas teātrī un seriālos, taču beidzot ir novērtēta un pāris gadus ir štata aktrise Nacionālajā teātrī. Mani urda jautājums: kā viņa toreiz saprata, ka atkal vēlas būt aktrise? Maija atbild, netaustoties sevī. Runā atklāti, viegli un precīzi. Nav jāvelk ārā, nav jāuzvedina atpakaļ pie tēmas. Stunda sarunā paiet nemanot.
