Reinis Hofmanis, F64.
Divas stundas Pasaules futbola čempionāta tiešraidē kopā ar sporta komentētāju Anatoliju Kreipānu
Es biju pārliecināta, ka, vadot tiešraides, Anatolijs Kreipāns sēž Zaķusalas televīzijā plašā telpā, un viņam apkārt, gluži kā Džeimsa Bonda slepeno aģentu birojā, ņirb milzīgi TV ekrāni, kuros var saskatīt pat sportistu apavu šņores un ar pieskārienu regulēt skatu uz spēles laukumu.
Nav tiesa. Kabūzītī var knapi apgriezties. Deviņi kvadrātmetri, varbūt desmit. Uz komentētāja pults - neliels dators un divi televizori. Viens, pāris plaukstu platumā, kurā rit spēle, kādu to redz skatītāji. Otrs - ar nedaudz lielāku ekrānu, kurā lūkojoties Kreipāns komentē spēli.
Ir 22.jūnija vakars. Uz Francijas un Dienvidāfrikas spēli Kreipāns ieradies, uzvilcis dzīvespriecīgi violetu kreklu. Jāņu garajās piecu dienu brīvdienās, kamēr citi dzēra alu pie ugunskura, Kreipāns gatavojās kārtējam futbolam.
