Vai jūs būtu ar mieru katru trešdienu pēc darba lidot uz Tallinu, lai noskatītos savu iemīļoto televīzijas pārraidi? Ne viens vien lasītājs tagad nodomās, ka esmu zaudējusi prātu. Nē, es arī nelidotu - apskatītos internetā. Taču iedomājieties, ka interenta nav. Un neviens televizors šeit to nerāda! Tikai Tallinā, jo īstenībā tā ir somu TV pārraide un jūs esat PSRS pilsonis aiz dzelzs priekškara, kurš to vispār nedrīkst redzēt.
Šonedēļ intervējam latviešu rokenrola leģendu Pitu Andersonu, kurš padomju laikos tā darīja - brauca trešdienās uz Tallinu, jo mūzikas raidījums somu TV bija vienīgā iespēja skatīt savus elkus. To šodien ir grūti aptvert, tāpat kā daudzus citus absurdus, čekas vajāšanu, draudus ģimenei, kas padomijā bija jāpiedzīvo cilvēkam, kura brīvais gars neiekļāvās varas novilktajā rāmī. Pat ja tā bija «tikai» citāda mūzika, kuru PSRS atzina par nepareizu un bīstamu. Pita dzīvesstāsts ir perfekts atgādinājums, cik vērtīga ir brīvība.
