Vai jums jau sanācis apskatīt Straumes izcīnīto Oskaru? Man tas nejauši gadījās — gluži tuvu un bez stikla kupola. Kad pagājušajā trešdienā priecīga devos mājās pēc latviešu olimpiskās kino komandas sagaidīšanas pie Brīvības pieminekļa, uz Raiņa bulvāra pārejas kādu soli priekšā pamanīju tumšu stāvu ar mugursomu. Gar sāniem nolaistā rokā viņš nesa Oskaru.
Autobusu pieturā stāvošie sveicinot pamāja. Kāda sieviete kā milzu pieneņpūka kuplā, gaišā jakā piesteidzās viņu apskaut. Jauna meitene nozibināja telefona kameru, līksmi uzsaucot: paldies jums par visu! Tas bija nejaušs noslēgums šim grandiozās uzvaras stāstam — piedzīvot, kā pasaules augstāko atzinību saņēmušais latviešu režisors dodas mājās, pusnaktī ejot pa Brīvības bulvāri ar zeltīto statueti rokā. Skaisti.
