Domājot par valdības veidošanu, mutē iešņirkst smilšu garša. Tāda sajūta kā pieaugušajam, kuram bērns no smilš-kastes smaidot pretī stiepj plastmasas šķīvītī «izceptu» kūku. «Ak, cik garda — ņam, ņam, vai varu palūgt vēl?» — jūs iesaistāties spēlē, vienlaikus rūpīgi uzmanoties, lai smiltis netrāpa mutē. Jūs «ēdat» kūku, cenšoties to neapēst.
Šobrīd esam šādā spēlītē pēc Valsts prezidenta lēmuma valdības veidošanu uzticēt KPV premjerministra kandidātam Aldim Gobzemam. Ir diezgan skaidrs, ka viņš nespēj prezidenta noliktajā divu nedēļu termiņā izpildīt skaidri nosprausto prasību — jaunās valdības vadītājam jābūt ar visām pilnvarām, tātad ar pielaidi valsts noslēpumam. Bet tāpat skaidrs, ka viņš pats negrasās to atzīt un prezidenta doto iespēju būt politikas starmešu centrā izbaudīs līdz pēdējai sekundei. Un vēl skaidrāks, ka valdības veidošana nevar beigties ar kāda neveiksmi — frakcijām būs jāatrod kopsaucējs, kas pašlaik veģetējošās tehniskās valdības vietā ļaus izveidot jaunu darbspējīgu koalīciju.
