Kolēģe nesen atgādināja, ka tieši šonedēļ aprit 15 gadi, kopš mūsu komanda izlēma aiziet no oligarhu slepeni nopirktā laikraksta Diena. Tāpēc redakcijas sapulcē apēdīsim kādu saldumu, pieminot šo rūgto brīdi, jo — kā jau dzīvē mēdz gadīties — no zaudējumiem un sāpēm rodas jauns spēks un uzvaras.
Tieši tā notika ar mums. Pārlaidām tumšo 2009. gada ziemu, karsti debatējot par satura idejām un meklējot to atbalstam naudu, un pavasarī radījām žurnālu Ir, lai varētu brīvi un godīgi strādāt tālāk žurnālistikā. Savā profesijā, kuras principi nav vienkārši no interneta izkopēti ētikas kodeksu vārdi, bet reāli pārbaudīti darbos.
Neviens no šiem 15 gadiem nav bijis viegls, toties esmu tajos ļoti daudz iemācījusies — par sevi, darbu un dzīvi. Tomēr vislielākais gandarījums ir par to, ka izauguši jaunie kolēģi, kam Dienas krahs ir tāla un sveša vēsture, taču viņi ar savu enerģiju un spējām ir klāt tagadnes rakstīšanā.
