Nedēļas nogali pavadīju ar diviem ģēnijiem. Pareizāk sakot, bez viņiem. Īstenībā var teikt abējādi
Kādi ģēniji? Ziedonis un Pauls.
Ar Raimondu Paulu satiekos Cēsu mākslas festivāla noslēguma koncerta otrajā daļā, kur viņa mūzikai atvēlēta goda vieta. Simfoniskais orķestris spēlē, operas solisti un kori dzied. Skaisti! Tikai paša Paula gan pils parka estrādē nav. Mutīgais konferansjē Gundars Āboliņš to taktiski nepiemin, jo visi jau tāpat saprot, ka ir taču Jaunais vilnis. Neesmu tik personīgu saķeršanos ar JV līdz šim piedzīvojusi un vēl tagad nespēju ar vienu vārdu pienaglot tāvakara sajūtu - kaut kas pa vidu starp skumju priekšnojautu par tālākas nākotnes koncertiem, kuros Paula ģeniālos darbus vienmēr spēlēs kāds cits, un vilšanos, ja smuks apšukundziņš izrādās tārpains.
