Ievas zied un vēsais laiks vēl neļauj skapī noslēpt vējjaku, taču politiķu galvas jau pārkarsušas vēlēšanu gaidās. Kas to būtu domājis, ka ziedu nolikšana pie Uzvaras parka pieminekļa beigsies ar ministru portfeļu nolikšanu valdībā?! Taču tāds ir Saeimas vēlēšanu gads.
Ņemiet vienu daļu taisnīgu dusmu, pievienojiet sauju politiskas tuvredzības, dažus pilienus azarta esences, sakuliet stingrās putās un cepiet, līdz piedeg. Protams, ēst to nevar, toties ir aizrautīgi pavadīts laiks politiskajā virtuvē. Kā tas palīdz mums, tēvzemei un brīvībai? Nekā. Bet vienmēr kādam niez nagi pamēģināt šīs neēdamās receptes jaunu versiju.
Darbu kā politiskā reportiere sāku pirms nepilniem 30 gadiem, esmu tuvplānā skatījusi tik daudz valdības krīžu, muļķīgu un nopietnu politisko sadursmju, ka mani nekas vairs nepārsteidz. Tomēr, kad koalīcijas partija kara fonā iedomājas ar ultimātu sašūpot valdību īsi pirms vēlēšanām, šādu gājienu nevar ignorēt un aizmirst.
