Vairākas desmitgades ilgusī nežēlīgā diktatūra Sīrijā sabruka dažās dienās, un Asada dižais biedrs Putins uz to noskatījās no sava bunkura, nespējot neko mainīt. Patiesību sakot, es nezinu, kur un kā tieši Putins vēroja šo sabrukumu, taču rezultāts ir uz tablo, kā saka sporta komentētāji. Asads ir zaudējis varu, bet Krievija uzskatāmi nodemonstrējusi pasaulei savu vājumu. Patiesībā tas redzams arī Ukrainas kaujaslaukos, kur Krievija pat ar milzīgiem cilvēku un tehnikas zaudējumiem tā arī nespēj salauzt ukraiņu fronti jau trešo gadu un turpina tikai lēni sūkties uz priekšu kā asinis no vaļējas brūces.
Vai Putina gals var pienākt tikpat strauji? Var. Taču cerības uz to nav stratēģija, kā uzvarēt karā. Tam vajadzīgi ieroči un nauda, un abu šo resursu Ukrainai hroniski trūkst, bet varas maiņa ASV, valdības sabrukums Vācijā un Francijā diemžēl nozīmē tikai vēl lielāku nenoteiktību.
