Analizējot ķīlnieku sagrābšanas gadījumus, specdienestu pārstāvji nepilniem 10% upuru novērojuši tā saukto Stokholmas sindromu. Šādi sauc emocionālu tuvību, ko pret savu pāridarītāju sāk izjust upuri, identificējoties ar uzbrucēja vērtībām un cenšoties iracionāli pasargāties no psiholoģiskas traumas. Savu vārdu sindroms iemantoja pēc ķīlnieku krīzes Stokholmā pirms 40 gadiem, kad sagūstīti bankas darbinieki nostājās varmāku, nevis likumsargu pusē.
Šī diagnoze nāk prātā, vērojot ažiotāžu, kas publiskajā telpā sakulta pēc Putina aizlieguma importēt pārtiku no rietumvalstīm, kuras ar sankcijām vērsās pret Kremļa agresiju Ukrainā.
Protams, embargo rada grūtības ražotājiem, taču priekšvēlēšanu gaisotnē un savtīgu interešu kontrolētā mediju vidē radītā panika nav pamatota.
