Neslēpju, ka esmu drusku apsēsta ar astoņdesmitgadniekiem. Ar to, cik radoši un neapturami spēj būt seniori, kas neņem galvā pensijas vecumu, stīvākas locītavas un citas vainas un turpina sekot savam aicinājumam. Mani interesē, kas šo spēju vairo vai nokauj. Skaistu piemēru ir gana, bet netrūkst arī tādu, par kuriem saka — viņi sevi apglabājuši vēl pirms nāves. Tāpēc garš mūžs man nešķiet diža vērtība, bet gan spēja līdz pēdējai stundiņai tikšķēt.
Viens tāds enerģiski tikšķošs modernists smaida uz žurnāla vāka — šā gada Valstiskuma balvas laureāts Imants Lancmanis. Viņa leģendārais veikums ir Rundāles pils atjaunošana, bet Lancmanis iespējis vēl ļoti daudz — kā mākslinieks, kā intelektuālis un grāmatu autors. Kā cilvēks, kurš kaislīgi aizraujas ar tehnoloģiskām inovācijām. Piemēram, tagad ar mākslīgo intelektu.
