Latvija ir iespēju zeme. Šos vārdus var teikt no sirds - novērtējot, cik atšķirīgs te būtu miljoniem cilvēku liktenis un izvēles vēl pirms gadiem divdesmit. Taču šie vārdi var būt arī dzēlīgi rūgti. Šoreiz tos saku tieši tā.
Šķebīgs jaunāko laiku piemērs ir airBaltic. Lai gan formāli Latvija tajā ir vairākuma akcionārs, privātais līdzīpašnieks ciniski nerro valsti, uzspļaujot likumiem, izslīdot no kontroles un ar nodokļu naudas piešprici būvējot ko līdzīgu piramīdai, kuras krahs tagad tiek izmantots kā drauds, lai izspiestu valsti no kompānijas un «pa lēto» tiktu pie akciju vairākuma, ko pēc tam varētu «uzsist gaisā». Izskatās pēc Latvijā jau sen atstrādātās shēmas «izdrāz valsti un uzvāries».
Kas ir patiesie airBaltic līdzīpašnieki, mēs nezinām. Kad Bertoltam Flikam pēkšņi uzradās nauda akciju iegādei, viņš lieki nedzesēja muti, skaidrojot miljonu izcelsmi. Aiz uzņēmumu tīkla, ko Fliks saveidojis ap airBaltic, atstājot lidsabiedrību kā tukšu čaulu, jau iepriekš vīdējušas oligarhu ēnas. Tagad Ir zināms, ka Andris Šķēle dienu pirms valdības lēmuma par airBaltic likteni lidoja uz Kijevu un satikās ar Fliku, kurš jau trīs mēnešus ārzemēs slapstās no KNAB. Jācer, ka tiesībsargi par šo tikšanos un Šķēles patiesajām interesēm airBaltic uzzinās vairāk, nekā pašlaik mēs.
