Viss, ko valsts saka, ir meli, un viss, kas tai pieder, ir nozagts - ja šo Nīčes sentenci sarunbiedrs saviesīgā sarunā nocitē kā pamatojumu Latvijas problēmām, labāk iekodiet mēlē. Un nevajag aktīvam kristietim uzreiz bliezt pretī «bet Nīče teica arī, ka Dievs ir miris». Šajā strīdā nekas nedzims. Drīzāk kas jēdzīgs var rasties, nesamudžināto sarunas pavedienu vēlāk pašķetinot vienatnē un tiekot skaidrībā par sevi pašu - ko domāju es, kas nevis Nīčem vai sarunbiedram, bet man ir dzīvs un kas miris.
Daudzi strīdi nav kliedzot patērētā skābekļa vai klaviatūrā aizlauzto nagu vērti. Piemēram, kā šonedēļ - vai mūsu Prāta vētrai ir vai nav jāaizstāv krievu pankgrupas Pussy Riot vārda brīvība pret atvaļinātā čekas virsnieka Putina režīmu, kas pusminūti ilgu protestu baznīcā pārvērtis par ieganstu divu gadu cietumsodam?
