Kamēr KNAB naski rosījās, kratot galvaspilsētas finanšu «melno caurumu» Rīgas Satiksmi un aizturēja jau sen uz grauda ņemto biznesmeni Māri Martinsonu, partijas un prezidents Rīgas pilī meklēja gaismu politiskā tuneļa galā.
Kad ir tādi draugi kā Šlesers, ienaidniekus vairs nevajag — ar šādu secinājumu varam noslēgt KPV premjerministra kandidāta Gobzema agoniju un pāršķirt jaunu lappusi valdības veidošanas grāmatā.
«Latvijai labākos» nepolitiskos profesionāļus Gobzema izsapņotajā valdībā tā arī neuzzinājām, toties jau pirms vēlēšanām deklarēto partiju premjera kandidātu saraksts dilst kā pirmais sniedziņš. Bordānam un Gobzemam nesanāca, Pabriks nupat pats atteicies. Arī nacionāļu Zīle negrib. Zemsaviešu Kučinskim nepiedāvā. Ja neskaita Saskaņas Dombrovski, ar kuru neviens koalīciju neveidos, atliek Kariņš no Jaunās Vienotības. Viņu tad partijas arī ieteikušas prezidentam. Sanāk gandrīz vai «premjers no malas», jo Kariņš nekandidēja uz Saeimu, strādā Eiroparlamentā un kopš vēlēšanām iestigušajās partiju sarunās nav paguvis nevienu aizskart vai apvainoties pats. Pats nesaka «nē», partija nesaka «jā».
