Dzīve kā kino

Krimiķu seriālu savītās shēmas liek omulīgā dīvānā noskurināties, redzot kā «labo» policistu darbu bendē «sliktie», kuru karjeru sargā sašmucējušies politiķi. Filmās rāda tik pretīgas lietas, ka atvieglojumā jānopūšas, izslēdzot tālrādi - labi, ka dzīvē tā tomēr nav.

Protams, arī dzīvē notiek apšaubāmas un dīvainas lietas, kuras nevar izslēgt ar vienu pults vēzienu. Piemēram, kad gadiem ilgi no visām valdībām ir dzirdēts, ka tās vaiga sviedros apkaro kontrabandu, tomēr tirgū joprojām bez problēmām var nopirkt cigarešu blokus ar Baltkrievijas akcīzes uzlīmēm, bet «točkās» lej kreiso degvīnu un degvielu, gribot negribot jādomā - kā šī nelegālā straume var tik aizrautīgi plūst? Vai visi un katrs, kam amata pienākumos ir to novērst un apturēt, tiešām pirmajā vietā liek valsts, nevis savtīgas intereses?

Jaunākajā žurnālā