Vai šodien internetā jau uzdūries kādam tīši tracinošam tekstam, kas sacerēts klikšķu piesaistīšanai? Izrādās, tam ir pat oficiāls termins — dusmēsma. Bet angliskais oriģināls rage bite nupat atzīts par gada vārdu. Pēdējo 12 mēnešu laikā jēdziena lietojums trīskārši pieaudzis, fiksējis Oksfordas vārdnīcas izdevējs.
Problēma, protams, nav tikai paši vārdi, bet to provocētās emocijas un rīcība. Un parasti šo dusmēsmu pamatā ir auksts aprēķins — kāds vēlas nopelnīt vai iegūt varu.
Nesen Baltijas mediju izcilības centra jubilejas forumā dzirdēju britu neatkarīgo faktu pārbaudītāju Full Fact pārstāvi, kurš interesanti skaidroja, kādas viltus ziņas dominē soctīklos pie viņiem. Mums labi zināma kremlinu propaganda un antivakseru murgi, bet Lielbritānijā lielu daļu viltus informācijas rada tiktokeri, kuru motīvs ir pelnīt no klikšķiem — viņi vārās no cilvēku cepšanās. Lai savāktu klikšķus, izgudro tracinošus melus par praktiskām lietām, piemēram, ka valdība ievieš jaunu naudassodu par auto turēšanu pie mājām. Tauta uzķeras, dusmojas, pārsūta tālāk. Savā burbulī neesmu šādus zeļļus manījusi. Manā soctīklu lentē negantākie dusmēsmu ražotāji ir priekšvēlēšanu cīņās jau iekarsušie politiķi, kas pārspīlējumus un brīžiem melus pasniedz tradicionālajā #vissirslikti mērcē. Tas kaitina un nogurdina, bet esmu apņēmusies nepiekust.
