Citā burbulī

Cik jums tagad maksā galons benzīna? Mutīgais večuks aizver The Wall Street Journal eksemplāru un jautājoši veras manī. Slēpjoties no saules piepilsētas pieturā — autobusi parasti kavējas —, esmu uzrāvusies uz nejaušu eksāmenu. Tāpat jau nejūtos droša svešo mērvienību džungļos, bet 42 grādu karstumā (ak, 108 pēc Fārenheita!) manas skaitļošanas spējas ir galīgi apvītušas… Pa abiem beigās secinām, ka Arizonā benzīns sanāk divreiz lētāks nekā Latvijā.

Sarunbiedrs iebaksta ar pirkstu avīzes virsrakstā, kas vēsta par Krievijas pārtraukto gāzes piegādi Eiropai, un izteiksmīgi nokrekšķinās — plāni jums klāsies šoziem, nemaz nebrīnos, ka esi atkūlusies šurp… Sāku skaidrot, ka mums ir arī citas alternatīvas, bet autobuss beidzot nāk kā atpestīšana. Ak, studente… Ieraugot manu gada biļeti, viņš samiernieciski novērtē, ka tomēr neesmu ekonomiskā bēgle no vecās pasaules, ko Putins šoziem draud nosaldēt. Ierāpjos autobusa vistālākajā galā, lai netraucēti paklausītos jaunāko Feigina YouTube video ar Ukrainas kara analīzi. Šobrīd man ir līdz brošai šī svelme, nebeidzamā izvaicāšana un viedokļi, pēc kuriem neesmu jautājusi. Tikai pamazām salona patīkamais vēsums atveldzē pārkarsušo miesu un prātu.

Patiesībā ar to šeit Amerikā nav viegli aprast: būt pilnīgi citā burbulī. Katru dienu satikt cilvēkus ar radikāli atšķirīgu informatīvo un vēsturisko bagāžu. Par tēmām, kuras pārzinu dziļi un uztveru ļoti personīgi — karš Ukrainā, Putina režīms, Eiropas drošība —, viņi pavirši un bez bremzēm spriež kā jau par vēstīm no tālienes. Kā es par Meksiku, Indiju vai Zimbabvi. Trenējos neaizsvilties.

Līdzīgi raksti

Karstie Jāņi

Arvien karstāk iet pasaulē, un es nedomāju tikai termometra vasarīgos rādījumus. Izraēla masīvi bombardē Irānas kodolprogrammas objektus, Teherāna atbild ar triecieniem pa Telavivu un citām pilsētām, un arī Latvijai nākas organizēt pilsoņu evakuāciju no nāves draudiem Tuvo Austrumu peklē.

Buldozers tukšgaitā

Paldies vēlētājiem, ka cīņa par Rīgu beigusies veiksmīgi — buldozers galvaspilsētu nenošķūrēs! Tas rūc skaļi, bet tukšgaitā, jo Aināra Šlesera savtīgo interešu koalīciju ar prokremliskiem spēkiem nav tikusi pie varas.

Par ko lai balso?

Pirms pašvaldību vēlēšanām šovasar šo jautājumu dzirdu daudz biežāk nekā citkārt. Un jautātāju balsī skan gandrīz vai izmisums. Jo viņi dzīvo Rīgā un jūtas kā spīlēs starp pienākumu iet uz vēlēšanām, lai nepieļautu galvaspilsētas atgriešanos korupcijas renstelē, bet vienlaikus «gaišo spēku» kandidātiem trūkst harismas, paveikto darbu saraksts šķiet pārāk īss, vai par viņiem pirmo reizi esam padzirdējuši tikai tagad, kampaņas karstumā.Mani šis jautāju

Ieslēdz Kārli

Cik neparedzama ir dzīve! Pāršķirstu pagājušā gada žurnāla Jāņu numuru, kur no vāka smaida staltais pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis. Viņam rokās vareni airi, divu vīru augumā. Rokas, airi un neticami sīksta griba — tas ir spēks, kas ļāva Kārlim šķērsot okeānus visapkārt zemeslodei. Intervijā par viņa ceļojumu ir daudz skaistu vietu, bet tagad īpaši zīmīgs man šķiet citāts par pārvarētajām briesmām: «Goda vārds, nenodarbinu savu prātu ar domām par bēdīgu iznākumu vai nāvi! Mana izvēle ir pārslēgt domas uz citu, labāku kanālu.»Pagājis gandrīz gads, un

Jaunākajā žurnālā