Vienmērīgums jeb ritms sakārto pasaules ainu un rada drošību. Māte ieaijā bērnu, mūziķis piesit takti, zemnieks savago lauku, pilsētas ēstuves ievieš «pusdienu piedāvājumus» un lielveikali — svētku atlaides. Ritms ir skaists un derīgs. Bet algoritms?
Algoritms — strikts darbību priekšraksts, kas ved pie noteikta rezultāta, — ir mūsdienu pasaules neredzamais pamatelements, bez kura neviens bits ij nepakustētos. Ja vairs nespējam bez datoriem, tātad nespējam bez algoritmiem. Šai apjausmai līdzi nāk cita — vai visuresošie algoritmi mūs pašus nepārvērš programmējamās mašīnās?
Nupat šo sajūtu uzkurina milzīgais Facebook datu skandāls. Izrādās, veikli darboņi ievākuši datus par vismaz 50 miljoniem šī sociālā tīkla lietotāju (vairumam pat neprasot atļauju!), lai tālāk izmantotu politisko kampaņu piegriešanai pēc cilvēku psihosociālā profila. Nedaudzi klikšķi Facebook, un algoritmi jau ir «atšifrējuši» tevi, lai turpmāk piedāvātu preces un idejas, kas atražo šo algoritmu izskaitļoto personu. Šī iežogotā pasaulīte atgādina bērnības dienu sapni — «kaut varētu ēst tikai saldējumu!», «kaut mūžīgi grieztos karuselī!» —, kas ātri pārvēršas murgā.
