Skaidra lieta - neesmu Endzelīns, tomēr ik pa laikam kāda valodas kļūda parauj aiz mēles
Viņnedēļ laukos pat sanāca tāds kā mazs seminārs pieciem klausītājiem par to, kā atšķiras nolūka apstākļvārds «kādēļ» un cēloņa apstāklis «kāpēc». Aizrunājāmies līdz tam, ka «nepareizi» uzdots jautājums varētu beigties ar divkauju, ja kādu karstasinīgāku brīvās izvēles piekritēju aizvainotu viņa sapņu aizstāšana ar striktu cēlonību. Saule uzspīd, tāpēc sniegs izkūst, bet cilvēks padomā un izgudro ledusskapi, lai arī trakākajā svelmē tiktu pie saldējuma vai vēsa alus.
Āķīgie apstākļvārdu dvīņi neatkāpjas ne soli. Sagaidot 4.maija divdesmit pirmo gadskārtu, uzdevām dažus interesantus jautājumus jauniem, talantīgiem un citās pasaules malās pieredzi iekrājušiem cilvēkiem. Arī to, vai Latvijai jāpastāv vēl pēc 100 gadiem. Un kā tad pareizi jājautā šoreiz?
