Jūlijas Vasiļjevas Adriāna Lekuvrēra (centrā) ir zvaigzne un izrādes dārgums. Ne dīva, bet jauna, nepieredzējusi meitene, kuru talants ir uznesis augstumos, kur viņai ir vientulīgi un auksti. Foto — Agnese Zeltiņa
Baltā nama jaunākā pirmizrāde Frančesko Čileas opera Adriāna Lekuvrēra ir režisora Vensāna Busāra atzīšanās mīlestībā teātrim
Aizved mani uz Morica salu! Lūk, ko būtu vajadzējis lūgt Adriānai Lekuvrērai savam mīļotajam karotājam Mauricio. Taču ne vēsturiskajai Comédie-Française aktrisei un reālajam Sakšu Moricam, ne viņu literārajiem un operas tēliem, protams, nebija ne jausmas par tādas eksistenci. Tieši tāpat kā dramaturgam Ežēnam Skribam un vēlāk libretistam Arturo Kolauti, kurš Mauricio aizsargāto mītisko Kurlandiju aizbīdīja kaut kur lāču kaktā, pat vēl aiz Polijas.
Tomēr šī amizantā sakritība piešķir īpašu šarmu operas vadības izvēlei pirmsjāņu laikā beigt sezonu tieši ar Frančesko Čileas šedevru Adriāna Lekuvrēra. Izrādes muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš, diriģents — Andris Veismanis. Iestudējuma pirmizrādē titullomu dziedāja Tatjana Trenogina, Mauricio — rumāņu tenors Teodors Ilinkajs, taču es redzēju 18. jūnija Operas festivāla izrādi, kad šajās lomās bija Jūlija Vasiļjeva un Artjoms Safronovs.
