Guna Zariņa ir tā, kas izrādē savieno gan stāstus, gan aktierspēles veidus, jo spēj nospēlēt jebko. Guna Zariņa (no kreisās) Gītis Ivanausks, Aleksandrs Maļikovs. Foto — Dmitrijs Matvejevs.
Vērts noskatīties — izrāde Karš vēl nav sācies mūzikas namā Daile ir projekts ar dubultu nozīmi
Sagadīšanās pēc tieši izrādes skatīšanās dienas rītā notika konference par tuvo un tālo vēsturi, kurā par Latvijas teātri runāja ārzemju kritiķi. Cita starpā viņi brīnījās un drusku pārmeta, ka Latvijā neesot politiskā teātra. Patiešām nav, ja par tādu uzskata tikai bakstīšanu acī un nepastarpinātu sociālo un politisko problēmu izkliegšanu. Ir, ja izrādes mērķis ir piespiest domāt smagas un nepievilcīgas domas par cilvēka dabu un tās konsekvencēm plašākā mērogā. Man gribētos domāt, ka tieši šāda politiska teātra piemērs ir izrāde Karš vēl nav sācies.
Mūzikas namā Daile skatāmo izrādi veidojusi starptautiska radošā grupa: krievu dramaturga Mihaila Durņenkova lugu iestudējusi Maskavas režisore (ar saknēm Latvijā) Ļera Surkova, strādājot kopā ar scenogrāfi Māru Broku, gaismu mākslinieku Matīsu Beķeri, skaņu mākslinieci Oļu Krikovu un pianistu Rihardu Plešanovu. Internacionāla ir arī aktieru kompānija: Guna Zariņa, kuras vārds komentārus neprasa, Rīgas Krievu teātra aktieris Aleksandrs Maļikovs, starp citu, lielisks Edvarts Elmāra Seņkova iestudētajos Indrānos, un lietuviešu aktieris un dejotājs Gītis Ivanausks, savulaik spēlējis Romeo Oskara Koršunova iestudētajā Šekspīra traģēdijā, guvis balvas kā Raskoļņikovs Gintara Varnas Dostojevska Nozieguma un soda interpretācijā, pēc tam nodibinājis savu teātri. Šos radošos garus savākusi producente Jevgeņija Šermeņova, kas reiz Maskavā vadījusi prominento laikmetīgā teātra festivālu NET, bet tagad, zaudējusi iespēju strādāt dzimtenē, pārcēlusies uz Latviju. Līdz ar to šim projektam ir «dubultais dibens» — tam ir ne tikai estētiski, bet arī politiski mērķi.
