
Alfrēds Stinkuls. Mati sarkanā vējā. Patiesa teiksma. Kultūras menedžmenta centrs Lauska, 2020.
Šopavasar izdotajās Alfrēda Stinkula atmiņās par dzīvi padomju Latvijā aptverts laiks no 60. gadu beigām, kad viņš mācās Anrī Barbisa 11. vidusskolas (Franču liceja) pēdējā klasē, līdz 1986. gadam, kad, apprecoties ar ārzemju latvieti Māru Strautmani, īstenojas gadiem kaldinātais plāns par tikšanu ārā no padomju valsts un pilsonības. Šī grāmata ir 1988. gadā Stokholmā izdotās apceres Īkšķojot pa Latviju. Ceļojumu piezīmes turpinājums.
Jūrmalnieks Kaspars Aleksandrs Irbe (1906—1996) savā privātajā dienasgrāmatā 1969. gada 14. augustā atzīmējis: «Stacijas atejā redzēju glītam jauneklim ar gariem melniem matiem uz dzim. locekļa ietetovētu «Саша». Prasīja, par ko es smejoties? Laukā to gaidīja meitene. Ielās redzami bieži ķēmīgi tērpti jaunieši ar bārdām utt. Rīgā redzēju meiteni un 2 puikas tērpušos puķainās sārtas krāsas biksēs. Vienam bija kupla bārda un dīvaina maza cepurīte. Tie laikam mēģina atdarināt ārzemju hipijus.»1