Robežšķirtņu hronika

  • Kristīne Simsone
  • 25.04.2018
  • IR
Rēzeknē dzimušais nacionālboļševiks Aijo Beness, kas pievienojies separātistiem un karo Austrumukrainā.
Publicitātes foto

Rēzeknē dzimušais nacionālboļševiks Aijo Beness, kas pievienojies separātistiem un karo Austrumukrainā. Publicitātes foto

Dāvja Sīmaņa dokumentālā filma Mūris — spēle ar robežstabiņiem

Robeža — «nosacīta līnija, kas šķir (valsts) sauszemes, ūdens un gaisa teritoriju no citu valstu un starptautiskām teritorijām» vai «atšķirība, pazīmju kopums, kas nošķir, atdala vairākas parādības, priekšmetus». Šie ir tikai divi no latviešu valodas interneta vārdnīcas Tezaurs.lv piedāvātajiem skaidrojumiem. Taču robeža ir arī šo parādību un priekšmetu saskares punkts. Protams, runājot Donalda Trampa vārdiem, tā vietā var uzbliezt «lielu un skaistu mūri», lai no jelkādas saskarsmes izvairītos. Siena, protams, var būt tikai iedomu, taču tās nošķirošais efekts no tā nemazinās. To savā jaunākajā dokumentālajā filmā Mūris pēta režisors Dāvis Sīmanis, iemūžinot Latvijas un Krievijas pedantiski uzturēto robežu, kur starp dzeloņstiepļu žogiem kaut kur ir necili vārtiņi, nokrāsoti Eiropas Savienības karoga krāsās, kā simbolizējot eju starp divām dažādām pasaulēm.

Jaunākajā žurnālā