Virtuves vārdene var dot būtisku pienesumu mītam, ka latvieši ir «mazattīstīta un dzērāju tauta»
Endzelīns esot teicis, ka viņš par valodas jautājumiem runāšot tikai ar valodniekiem. Aicinājumam uzrakstīt nespeciālista recenziju par Janīnas Kursītes Virtuves vārdeni (VV) piekritu ātri, jo, tāpat kā es, autore nav valodniece. Kursīte ir literatūrzinātniece. Šī jau ir viņas trešā vārdene. 2007.gadā iznāca Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb Novadu vārdene (NV). Būdama Saeimas deputāte, viņa paspējusi publicēt vēl divas: 2009.gadā Tautlietu vārdeni (TV) un tagad -Virtuves vārdeni (992 lpp., 2517 šķirkļi). NV tika pateikts, ka «... vārdene (ir) aizmirstu vārdu vai zināmiem vārdiem retāk lietotu nozīmju noliktava», savukārt TV tas jau ir instruments, lai «jaunajai paaudzei... būtu saprotamāka klasiskā literatūra un folklora». Atšķirībā no NV un TV, VV nav ievada un netiek skaidrots, kas vārdene ir šoreiz. Tiek pieņemts, ka jaunvārds jau tautā iegājies un katram pašsaprotams.
