Aktrise Kristīne Nevarauska Lori lomā. Foto — Krukfilms publicitātes foto
Pieļauju, ka mans skatījums uz filmu Amaya varētu kaitināt un šausmināt
Attiecības vienmēr ir karsts kartupelis, ko viegli paņemt, bet grūti saprast - ko darīt tālāk. Var pacensties pastāstīt stāstu - vairāk vai mazāk dramatisku. Var uzburt neesošu ideālo dzīvi (ar skeletiem skapī, jo tādi ir katram). Var vienkārši pasapņot no skatu punkta - es tā redzu. Un katrs piegājiens, ja būs grodi risināts, spēs aizķert skatītājus. Pat lielākos ciniķus un egoistus. Es filmas sākumā iemigu, lai gan biju izgulējies un aizgāju uz pirmo rīta seansu. Mūzika, kas patiešām ir laba, mani ieaijāja. Uz minūtēm desmit. Jau pamodies un atkal skatoties filmu, nevarēju uzķert un ieraudzīt režisora motivāciju - kāpēc tas viss? Šādas un līdzīgas dzīves notiek šodien un notiks rīt. Kas ir tas īpašais - ķīnieša un japānietes ģimene, Pola nenotikusī iedomātā ideālā kopdzīve, paša autora dzīves līkloču projekcijas pagātnē?
