Romāns Ardievu, teiksmainie! ir vienas sugas iznīcības traģiskais stāsts
Regīna Ezera pirms 50 gadiem novelē Dziesma par pēdējo jūras govi rakstīja: «Tevi nogalināja — un ierakstīja, ka tu izmiri, o, mana māsa no lielās, svētās Dzīvības saimes!» Stāstu par pēdējo jūrasgovi (Stellera jūrasgovs: Hydrodamalis gigas) — jūras zīdītāju, kuru apgaismības laikmeta cilvēks pamanījās pilnībā iznīcināt 27 gadu laikā pēc šīs sugas atklāšanas — krietni detalizētāk tagad izstāsta somu rakstniece Īda Turpeinena savā debijas romānā Ardievu, teiksmainie! Abu tekstu uzbūvē ir kāda zīmīga paralēle — gan Ezeras poētiskais, gan Turpeinenas izteikti konkrētais un detalizētais vēstījums senus notikumus tēlo lielākoties tagadnē. Uzsverot, ka cilvēka paviršā un vienaldzīgā, bet bieži noziedzīgā attieksme pret apkārtējo pasauli ir (un būs) aktuāla.
