Singapūras satīns: Mārtiņš Plūme (no kreisās), Kristaps Strūbergs, Jānis Krīvēns, Juris Štrāls, Edgars Bāliņš, Kārlis Zenne, Niks Evalds un Eduards Gorbunovs. Publicitātes foto
Nauda, meičas, sekss un uzdzīve — albuma galvenie stūrakmeņi
Mūzikas industrija, tāpat kā modes pasaule, ir grūti prognozējama joma — tā nemitīgi mainās, viļņveidīgi uzmetot augšā kādas aktuālas tendences, lai jau pavisam drīz tās nomainītu un izsviestu.
Jau vairākus gadus pasaules mūzikā dominē hiphops — ASV strādnieku kvartālos radies nabadzīgo afroamerikāņu radošais kliedziens, kas pēdējos gados ir komercializējies, savu māksliniecisko kulmināciju sasniedzot ar Kendrika Lamāra nesenākajiem kritiķu slavētajiem un Grammy apbalvotajiem ierakstiem. Var just, ka hiphopa laiks lēnām aiziet, tā vietā jau drīz pār mums, tēlaini izsakoties, šļāksies kādi jauni muzikālie viļņi.
Arī Latvijā hiphops spējis uzrunāt gadu tūkstošu mijas paaudzi, savu augstāko punktu sasniedzot ar repera anša godalgoto albumu Liela māksla. ansis kvalitatīvu repa produktu Latvijā pacēla nebijušos augstumos, turpretim ar šomēnes izdoto grupas Singapūras satīns albumu tiekam atsviesti atpakaļ. No lielas mākslas uz mazu mākslu.
