Kadrs no zviedru absurda traģikomēdijas Balodis apsēdās uz zara, prātojot par eksistenci, kas saņēma Venēcijas kinofestivāla galveno balvu.
Aizmirstiet par kārtējo trofejbildi pie dodžu pils - Venēcijā ir jāiet uz kino!
Līdz ar gadskārtējā Venēcijas kinofestivāla finišu pagājušajā svētdienā ir noslēdzies arī nozīmīgāko pirmizrāžu laiks Eiropā. Pasaulē vecākie kinosvētki divu vētrainu un filmu pieblīvētu nedēļu garumā stipri atšķiras no glamūra un sarkano tepiķu mekas Kannu kinofestivāla un vairāk par skaļiem vārdiem fokusējas uz pieklusinātākām autorkino lentēm. Filmu seansus cerībā pirmajiem atklāt kādu meistardarbu citu pēc cita ķemmē ne tikai žurnālisti, bet arī filmu entuziasti - Venēcijas kinofestivāls ir publikai atvērts un draudzīgs pasākums.
Lai gan kuplais tūristu skaits, kas pārsteidzoši kompakti ietūcījies šaurajās ieliņās, ir kārtējais apstiprinājums tam, ka neizturami fotogēniskajā pilsētā izklaižu netrūkst, kinofestivāla apmeklējums ir cienīgs kultūras papildinājums Venēcijas spozmei. Festivāla programmas filmas (to skaitā arī konkursa) - pasaules mēroga pirmizrādes - ir pieejamas gandrīz par sviestmaizi: biļete maksā no 8 līdz 30 eiro (protams, pieņemot, ka minētā sviestmaize ir tūristiem paredzētajā uzcenojumā). Turklāt bez garas un stresainas stāvēšanas rindā.
