Ingas Žoludes un Tīta Aleksejeva grāmata Livonijas debesis savij cilvēka dzīves notikumus ar Bībeles tekstiem
Divi stāsti vienos vākos. Viena autore ir latviete, sieviete Inga Žolude, otrs rakstīts no vīrieša, igauņu rakstnieka Tīta Aleksejeva skatpunkta. Grāmatā Livonijas debesis tos apvieno 17. gadsimts, abu tautu tobrīd kopējā — Livonijas valsts — vēsture, un šīs zemes varenie ir lēmuši, ka Bībele tulkojama nacionālajās valodās. Abos stāstos galvenie personāži ir tulkotāji — Bībeles latviskotājs Ernests Gliks un viņa audžumeita Marta, kurai liktenis bija lēmis pieredzēt dižus vēstures notikumus. Pie sava kolēģa uz Rīgu atbrauc Bībeles igauņu tulkojuma autors Adrians Virgīnijs, un tur kaut kas notiek viņa un Martas starpā.
Grāmatu gribas salīdzināt ar šaha partiju, kurā viens no stāstiem izdara gājienu, bet otrs ir atbildes gājiens. Livonijas debesis ir konceptuāls darbs, ko var salīdzināt ar kādu citu — 2018. gadā iznākušo Ingas Žoludes garstāstu 1904. Arī toreiz stāsta dzimšana nesākās gluži pie rakstāmgalda: Raiņa un Aspazijas mājā notika lasījums-spēle-performance, kas bija veltīta Emīlam Dārziņam un viņa Melanholiskajam valsim. Pēc sadarbības ar jauno komponistu Oskaru Herliņu tapa Žoludes stāsts, kuru, izdodot grāmatā, papildināja gleznotāja Ādolfa Zārdiņa glezna. Ar to gribu norādīt, ka stāsta 1904 tapšana bija kas vairāk par literatūru, rakstnieces valoda sabalsojās ar Dārziņa mūzikas taktīm, līdzpārdzīvojumu sniedza grāmatas vizuālais tēls. Arī Livonijas debesis ir tikpat daudzplākšņaina grāmata.
