Rakstnieces Ēlinas Kullhēdas romāns Eiforija iegremdē lasītāju pretrunu plosītā apziņā
Romāns vēsta par amerikāņu rakstnieces Silvijas Plātas mūža pēdējo gadu, pirms viņa 1963. gadā izdarīja pašnāvību. Londonas dzīvokļa virtuvē viņa noindējās ar gāzi, kamēr abi mazie bērni gulēja citā istabā. Šis traģiskais gals grāmatā neparādās, taču kā tumša ēna gulst pāri ikvienai romāna lappusei jau no pašā sākumā aprakstītajiem «septiņiem iemesliem nemirt», kuros Plāta nolād vīru, slaveno angļu dzejnieku Tedu Hjūzu, un alkst atriebības, mīlestības, dzīves ar bērniem.
1962. gadā Plātas dzīve ir izšķirošu notikumu pilna. Viņa piedzemdē otro bērnu Nikolasu, saņem ziņu par romāna Stikla kupols gaidāmo iznākšanu, izšķiras no vīra, kurš ir iemīlējies citā sievietē, pārceļas uz Londonu un raksta — nevaldāmi, gandrīz kā apsēstībā, pirmsausmas stundās ļaujot uz papīra iznākt caurcaurēm personiskiem dzejoļiem, kas vēlāk pārtop viņas otrajā dzejas krājumā Ariela. Fragmenti no šiem tekstiem ir arī Eiforijā, Plātas novērojumos un vārdos, lai gan viņas darbu vai biogrāfijas pārzināšana nav priekšnosacījums šī romāna izbaudīšanai.
