Gruzdošā sirdsapziņa

  • Evelīna Ozola, urbāniste
  • 31.10.2018
  • IR
Lielu emocionālu iespaidu atstāja divas palīgtelpas: izolatora tualete un virtuve. Šaurās, augstās tualetes sienas klāj šķietami bezgalīgas kartotēkas atvilktņu rindas, un tikai viena ir atverama.
Publicitātes foto

Lielu emocionālu iespaidu atstāja divas palīgtelpas: izolatora tualete un virtuve. Šaurās, augstās tualetes sienas klāj šķietami bezgalīgas kartotēkas atvilktņu rindas, un tikai viena ir atverama. Publicitātes foto

Cēsīs apskatāma vērtīga izstāde par nacionālās pretošanās kustību

Cēsīs izveidota pastāvīgā ekspozīcija Sirdsapziņas ugunskurs par kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāju pretošanos nacistu un komunistu okupācijām. Tā atklāj, ka arī Cēsīs bijusi sava Stūra māja, bet Ziemeļvidzemē — aktīvs nacionālo partizānu tīkls.

Vēsturniece Elīna Kalniņa izstādi sāka veidot pirms trim gadiem pēc Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrības pasūtījuma un sākotnēji ierosināto padomju režīma represiju tēmu paplašināja līdz nacionālās pretošanās kustības izpētei. Kuratores izvēle ir attaisnojusies, izveidota izzinoša un iedvesmojoša ekspozīcija, kas stāsta gan par valstiskās, gan individuālās brīvības vērtību.

Nacionālo partizānu kara laikā (1944—1956) bruņotās cīņās pret okupācijas varu piedalījušies apmēram 14 000 cilvēku, kurus atbalstījuši vairāk nekā 20 000 Latvijas iedzīvotāju. Skaits ir pietiekami neliels, lai mūsdienās to dēvētu par «burbuli», bet padomju vara šos cilvēkus sauca par bandītiem, apsūdzēja dzimtenes nodevībā un vajāja. Pateicoties efektīvai propagandai, vēl šodien ir cilvēki, kas Latvijas partizānus un to atbalstītājus uzskata par noziedzniekiem, kuru darbība nav nesusi nekā laba. Ekspozīcija tiecas pretošanās kustības dalībniekus reabilitēt un skaidrot, ka viņu politiskā aktivitāte bija veids, kā melu un vardarbības laikā saglabāt taisnu muguru un tīru sirdsapziņu.

Jaunākajā žurnālā